Sokratiskā tradīcija cilvēka būtības izpratnē, tās modeļi sengrieķu filosofijā un kultūrā. Cilvēka interpretācija Platona un Aristoteļa filosofiskajā sistēmā

Trīs dažādi senlaiku domātāji – Sokrats, Platons un Aristotelis. Katrs no viņiem savā veidā ir ietekmējis Eiropas civilizāciju.
Sokrats (470 – 399. g.p.Kr.) ir pirmais Atēnās dzimušais filosofs, kā arī vismīklainākā personība visā filosofijas vēsturē. Viņš nav uzrakstījis pilnīgi neko, tomēr, viņš ir viens no tiem, kuri ir atstājuši vislielāko ietekmi uz eiropeisko domāšanu. Sengrieķu filosofs, kura mācība iezīmē pavērsienu no materiālistiskā naturālisma uz ideālismu. Sava loma te bijusi arī Sokrata dramatiskajai nāvei. Sākot ar Sokrata laiku, sengrieķu kultūras dzīve koncentrējās Atēnās, tāpat arī mainās filosofijas “projekta” jeb centrālā jautājuma raksturs.
Par Sokrata dzīvi mēs uzzinām no Platona, kas bija viņa skolnieks un pats kļuva par vienu no dižākajiem mums zināmajiem filosofiem. Platons rakstīja daudzus dialogus – jeb filosofiskās sarunas – kuros viņš izmantoja Sokratu kā savu uzskatu paudēju. Pastāv pat uzskats, ka Sokrats vispār nav dzīvojis.
Kad Platons ar Sokrata muti kaut ko izsaka, mēs nevaram būt droši, vai tiešām Sokrats pats ir teicis šos vārdus. Tādēļ nav viegli izšķirt, kas ir Sokrata mācība un kuri ir paša Platona vārdi.
Sokrats savas filosofiskās koncepcijas centrā izvirzīja pašu cilvēku un sistemātiski pētīja viņa izziņas spējas un ētiskās iespējas. Sokrats ir pirmais antīkās kultūras filosofs, kurš apzinās cilvēkizziņas svarīgumu un izvirza to par nozīmīgāko filosofiskās apceres priekšmetu.
Sokrats uzskata, ka daba un cilvēks ir Dieva doti un nav nepieciešams iejaukties Dieva radītajā. Sokrata filosofijas patiesā būtība ir noskaidrot: “Kā cilvēkam ir jādzīvo?”
Stāsta, ka Sokrats par savu pienākumu uzskatīja palīdzēt cilvēkiem “dzemdināt” pareizu izpratni. Jo patiesai atziņai jānāk no katra indivīda paša. To nevar uzspiest citi. Tikai tā pārliecība, kas nāk no iekšienes, ir īsta “izpratne”.
Pasaules uzbūve, lietu fiziskā daba ir nezināma; zināt mēs varam tikai paši sevi. Šo izziņas priekšmeta izpratni Sokrats izteica formulā: “Pazīsti pats sevi” Ar šo izzināšanu viņš saprata cilvēka rīcības analīzi un novērtējumu no tikumības pozīcijas. …