Mēs šo tēmu izvēlējāmies, tāpēc, ka mēs vēlējāmies uzzināt no kā šokolāde radusies, kāda ir tās vēsture un uzzināt kaut ko jaunu par šokolādi.
Daudzi cilvēki uzskata, ka šokolāde ir tas našķis, kas kaitē cilvēkiem, piemēram, bojā zobus, padara cilvēkus resnākus, bet ziniet tā nav. Šokolāde nebojā zobus un nepadara cilvēkus resnākus.
Mūsu mērķis ir jums pierādīt, ka šokolādei ir gan labās, gan sliktās īpašības. Mēs izvirzījām sev šādus uzdevumus -izpētīt, cik daudz cilvēki ēd šokolādi, kādu šokolādi viņi ēd un daudz ko citu.
Mūsdienu zinātnieki tikai sākuši atzīt šokolādes labvēlīgo ietekmi uz veselību, bet senās kultūras to jau sen izmantoja dziedniecībā. Maiji un acteki, ko atzīst par šokolādes atklājējiem, šokolādi ne tikai dzēra baudas dēļ, bet arī izmantoja dziedniecībā: pret lēkmēm, drudzi, dizentēriju, caureju, ādas slimībām. Daži Latīņamerikas tautas dziednieki joprojām lieto šokolādi ārstēšanā, piemēram, Meksikā to izmanto gan bronhīta, gan bišu un skorpionu dzēlienu gadījumos. Kad šokolāde 17. gadsimtā parādījās Eiropā, to iecēla gan brīnumlīdzekļa lomā, gan arī uzskatīja to par apreibinošu vai slimību izraisošu līdzekli. Dakteri mēdza parakstīt šokolādi kā miega zāles, gremošanas veicinātāju, asiņu attīrītāju, dzemdību sāpju atvieglotāju un dzimumspējas veicinātāju; daži ārsti pat uzskatīja, ka tā pagarina mūžu. Ne velti kāds itāļu rakstnieks 1728. gadā atzīmējis: „Nevar saskaitīt to naudu, ko eiropieši tagad tērē kakao un citām šokolādes zālēm.” Pat izcilais botāniķis Linnejs, kurš deva šokolādei tās zinātnisko nosaukumu, uzskatīja, ka tā palīdz uzlabot garastāvokli trijos gadījumos – kad ir pēc slimības vārgums un novājēšana, hemoroīdi vai hipohondrija (depresijas, uzmācības un murgojumu veidojums).…
