Sods ir pastāvējis kopš neatminamiem laikiem, kā sociālās dzīves neatņemama sastāvdaļa. Visos laikos par sabiedrībā izstrādājušos un vispārpieņemtu normu pārkāpšanu vainīgo neizbēgami ir sagaidījis sods. Attīstoties sabiedrībai, mainoties tās morāles normām, tikumiem, un izpratnei par to, kas ir labs un kas slikts, līdzi mainās arī izpratne par sodu, tā mērķi un pielietošanas paņēmieniem. Īpaši strauji sodu politika un veidi ir mainījušies un pilnveidojušies 20.gs. laikā, kad parādās doma, par noziedznieku labošanu, atturēšanu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē, kā arī atteikšanās no drastiskiem, absolūti nehumāniem soda veidiem mūsdienu izpratnē, kuri nereti tika izpildīti publiski, kā atriebība par izdarīto noziegumu. Šādus sodus aizstāj humānāki sodi, balstoties uz idejām, ka sodam ir jābūt samērīgam ar izdarīto noziegumu, kā arī taisnīgam, turklāt saglabājot savu primāro funkciju- sodīt.
Padziļinātāk pētīšu soda veidu- mantas konfiskāciju- krimināltiesību izpratnē, tā attīstību laika gaitā un piemērošanu, kā arī ar to saistītās problēmas un tā nepilnības. Lai arī šis soda veids Latvijas teritorijā nav uzskatams par jaunumu sodu sistēmā, un kā papildsods pastāvējis jau kopš 1933.gada Sodu likuma, kā pamatsods Krimināllikumā tas ir ieviests pavisam nesenā pagātnē- 2005.gada 1.janvārī. Apskatīšu arī ārvalstu kriminālpolitikas nostāju pret mantas konfiskāciju kā kriminālsoda veidu.
Krimināllikumā (turpmāk- KL) paredzētais sods- kriminālsods- ir piespiedu līdzeklis, ar sekojošām pazīmēm:
1 ) to piespriež personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā- soda individualizācijas princips
2) to piespriež tiesa valsts vārdā- tiesa personificē valsti, publisko varu
3) to piespriež KL ietvaros
Soda mērķis ir:
1) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu- soda piespiedu ietekme
2) panākt, lai notiesātais turpmāk pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē- soda speciālā prevencija
3) panākt, lai citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas- soda ģenerālā prevencija.
KL 36.pantā ir parādīta Latvijā pastāvošo kriminālsodu sistēma. Sodu sistēma ir likumā noteiktā kārtībā izvietots kriminālsodu izsmeļošs uzskaitījums, kurus tiesa var piespriest personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Soda veidu uzskaitījums ir tiesai obligāts, tā nevar piespriest citu sodu. Bez tam ikviena soda robežas KL ir stingri noteiktas.1 Sodu uzskaitījums KL ir veidots pēc tāda paša principa kā Latvijas Kriminālkodeksā (turpmāk LKK) un 1933.gada Sodu likumā, proti, soda veidi uzskaitīti sākot ar bargāko un pārejot uz vieglāko.…
