Šā darba mērķis ir apskatīt sodu sistēmas un sodu veidus atsevišķu Eiropas un Āzijas valstu krimināltiesībās. Šo dažādo valstu sodu sistēmas un sodu veidi tiks analizēti un salīdzināti ar Latvijas Krimināllikumā (turpmāk tekstā- KL)1 esošo regulējumu.
Dažādu valstu krimināltiesībās sodu sistēmas un sodu veidi atšķiras. Atsevišķās valstīs sodi netiek dalīti pamatsodos un papildsodos, kā tas, piemēram, tiek darīts KL. Savukārt sodu veidi un to piemērošanas kārtība katras valsts krimināltiesībās atšķirās visai būtiski.
KL dots soda jēdziens un noteikti soda mērķi. Saskaņā ar KL 35.pantu Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Soda mērķis ir divējāda rakstura: sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Praktiski šādu mērķi satur visu valstu krimināllikumi, taču ne visos tas ir tieši definēts.
Darbā tiks pētītas Spānijas, Sanmarīno, Korejas, Šveices, Japānas un Kirgīzijas kriminālkodeksos pastāvošās sodu sistēmas un to īpatnības. Kriminālsods nav atriebība par izdarīto noziegumu. Tam jākalpo kā līdzeklim tiesiskās kārtības nodrošināšanai, tādēļ svarīgi aplūkot citu valstu tiesisko regulējumu, lai varētu labāk cīnīties ar noziedzību. Bieži valda steriotips, ka bargāki sodi ir efektīvāki cīņā ar noziedzību, kā arī, ka Āzijas valstīs ir daudz bargāka kriminālsodu sistēma nekā Eiropas valstīs.…