Tiesa un prokurors apsūdzētajam var piemērot tikai to sodu, ko paredz Krimināllikums. Sodu sistēma – tas ir pamatojums krimināllikumos, kurš jāņem vērā tiesai, nosakot sodu. Lai radītu efektīvu sodu sistēmu, ir nepieciešama noziedzības tendenču analīze, kriminālnodarījumu struktūras noteiktība, kā arī jāapzinās noziedznieku personu īpatnības. Krimināltiesības ir kultūras sastāvdaļa un rādītājs (indikators), jo tautas priekšstati un uzskati atspoguļojas tiesībās.
Vēsturiski atskatoties, Latvijas Sodu likumā (13.-37.pants) tika paredzēta šādu sodu sistēma: 1) spaidu darbi uz mūžu vai uz laiku no 4 līdz 15 gadiem; 2) pārmācības nams uz laiku no 1 līdz 4 gadiem; 3) cietums uz laiku no 2 nedēļām līdz 1 gadam; 4) arests uz laiku no 1 dienas līdz 6 mēnešiem un 5) naudas sods. Savukārt, Latvijas PSR Kriminālkodeksā kā pamatsods bija paredzēts arī nometinājums, izsūtījums, atbrīvošana no amata un sabiedriskais nopēlums, bet papildsodu skaitā bija vecāku tiesību atņemšana un militārās dienesta pakāpes vai specialā nosaukuma atņemšana.
Šobrīd Krimināllikuma 36.pantā ir noteikti šādi pamatsodi: 1) nāves sods; 2) brīvības atņemšana; 3) arests; 4) mantas konfiskācija; 5) piespiedu darbs; 6) naudas sods. Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskāciju; 2) izraidīšanu no Latvijas Republikas; 3) naudas sodu; 4) tiesību ierobežošanu; 5) policijas kontroli.
Sodu sistēma Latvijā ir attīstījusies, mainījies ir sodu veidu raksturs, ietverti jauni sodi, pilnveidojot sodu sistēmu. Tomēr kriminālsodu preventīvais mērķis mūsu valstī tiek īstenots visai zemā līmenī. Esošā kriminālsodu sistēma efektīvi neattur gan notiesātos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, gan arī citus cilvēkus no likumu pārkāpšanas.
Koncepcija „Par izmaiņām sodu sistēmā" tika uzsvērts, ka pastāvošo sodu sistēmu būtu nepieciešams pilnveidot, kam ir šādi būtiski iemesli:
1)lai kriminālsodi nebūtu nevajadzīgi bargi un saistīti ar ilgstošu brīvības atņemšanu, un varētu panākt ar brīvības atnešanu notiesāto skaita samazināšanu;
2)lai būtu vairāk brīvības atņemšanai alternatīvu reāli piemērojamu efektīvu kriminālsodu veidu, kuru izpilde būtu vienkārša un neprasītu lielus budžeta izdevumus;
3)lai tiesa ikvienā lietā varētu noteikt samērīgu sodu ar noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīto kaitējumu un sekām atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm, ka arī cietušā interesēm;
1)lai varētu izstrādāt līdz galam Kriminālsodu izpildes likumu un nodrošināt Eiropas Padomes prasībām (Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumi, Strasbūra, 1987.) atbilstošu kriminālsodu izpildi.
Atbildot uz jautājumu, kā izveidot efektīvāku, optimālāku, lētāku sodu sistēmu, piedāvā bargākus sodus aizstāt ar citiem vieglākiem soda veidiem, kas jau iekļauti spēkā esošajā Krimināllikumā, t.i., paplašināt vieglāko sodu plašākas piemērošanas iespējas; papildināt Krimināllikumu ar jauniem, mazāk bargiem soda veidiem; pilnveidot jau esošo soda veidu piemērošanas noteikumus un kartību.…
