Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | Soda jēdziens un mērķis, tā vēsturiskā attīstība krimināltiesībās | 5 |
2. | Sodu likuma izstrādāšana | 12 |
3. | Soda kā tiesību institūta attīstība citu Eiropas valstu attīstības kontekstā | 16 |
4. | Sodu veidi Latvijā | 22 |
4.1. | Pamatsodi un papildsodi | 27 |
4.2. | Alternatīvie sodu veidi mūsdienās | 30 |
5. | Vispārējais atbrīvošanas no soda raksturojums un veidi | 35 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 41 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 44 |
Pirms autors sākt detalizēti aplūkot soda jēdzienu un mērķi, ir nepieciešams noskaidrot, ko krimināltiesībās vispār saprot ar sodu sistēmu.
Krimināllikumā1, turpmāk tekstā – KL, ir dota Latvijā pastāvošo kriminālsodu sistēma. Tā būtiski atšķiras no sodu veida uzskaitījuma Latvijas Kriminālkodeksa – izslēgti vairāki sodu veidi (nometinājums, izsūtījums un atbrīvošana no amata, sabiedriskais nopēlums), kurus pēdējos gados tiesu praksē tikpat kā nemaz nepielietoja, bet KL norādīti daži jauni sodu veidi (arests, piespiedu darbs). Tātad sodu sistēma ir likumā noteiktā kārtībā izveidots kriminālsodu izsmeļošs uzskaitījums, kurus tiesa, prokurors var piespriest personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Latvijā sodu sistēmu saskaņā ar KL veido pamatsodi un papildsodi.
Pamatojoties uz KL 35.panta 1.daļu, kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, KL ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Svarīgi ir nošķirt kriminālsodu no citiem sodu veidiem. Kriminālsodu raksturo: to var noteikt tikai par tādām darbībām vai bezdarbībām, kuras saskaņā ar KL atzīstamas par noziedzīgu nodarījumu; to var piemērot tiesa vai noteikt prokurors; rada notiesātās personas sodāmību un pēdējais – var piemērot tikai tai personai, kura ir vainīga izdarītajā noziedzīgā nodarījumā. No tā izriet, ka sods ir kā valstiska rakstura ietekmēšanas līdzeklis. Sods izpaužas kā vainīgās personas prettiesiskās rīcības nosodījumā. Latvijas normatīvajos aktos sods nav paredzēts tikai kā līdzeklis vainīgās personas nosodīšanai, bet arī, lai atturētu sodīto personu, kā arī citas personas no turpmākas tiesībpārkāpumu izdarīšanas.
Noziedzības līmenis Latvijā ir augsts, tai skaitā arī nepilngadīgo izdarīto noziegumu līmenis, tas jau vien pastiprina soda mērķa stingrību. Soda mērķis2 ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Soda speciālās prevencijas uzdevums ir panākt, lai notiesātais neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus, bet soda vispārīgās prevencijas uzdevums ir panākt, lai noziedzīgus nodarījumus neizdarītu citas personas. Bet kriminālsodu izpildes uzdevums3 ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.…
Par sodu politiku nepieciešams runāt no diviem aspektiem: to veido valsts noteiktie piespiedu līdzekļi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un to piemērošanas prakse vainīgajām personām par konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Šī piemērošanas prakse lielā mērā ir atkarīga tieši no tā, kā ir noteikta valsts sodu politika, cik pilnīgas un precīzas ir attiecīgās tiesību normas, atzīstot kādu rīcību par kriminālsodāmu un paredzot par to sodu. Likumsakarīgi būtu prezumēt, ka likumdevējs, kuram valsts deleģējusi veidot savu sodu politiku, paredzot krimināltiesību normas sankcijā to vai citu sodu, ir noteicis to adekvāti noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpei konkrētajā sabiedrības attīstības posmā, lai vērstos pret likumīgi aizsargāto interešu apdraudējumu.
- Datornoziegumi un to vieta Latvijas krimināllikumā
- Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas Satversmē
- Sodu politika Latvijas Republikā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Datornoziegumi un to vieta Latvijas krimināllikumā
Referāts augstskolai13
Novērtēts! -
Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas Satversmē
Referāts augstskolai5
-
Latvijas tiesiskās sistēmas transformācija
Referāts augstskolai21
Novērtēts! -
Muitas tiesības Latvijas pretnarkotiku politikā
Referāts augstskolai8
-
Vācu okupācijas periods Latvijas tiesībās (1940-1945)
Referāts augstskolai26