Sakarā ar augsto noziedzības līmeni Latvijā un tā samazināšanas nepieciešamību arvien aktuālāki kļūst jautājumi par kriminālsodu vietu un lomu noziedzības novēršanā.
Sods ir rīcības negatīvs novērtējums un nozieguma loģisks turpinājums. Tas nepieciešams nolūkā garantēt sabiedrisko drošību, jo “…soda piedraudējums uzskatams par profilaktisku līdzekli, kas jāmudina personas ievērot likumu un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas apzinoties, kāds sods par to draud.1”
Valsts probācijas dienests tika izveidots 2003. gadā, ar nepieciešamību atjaunot Latvijā esošo sodu izpildes sistēmu, lai veicinātu tās efektivitāti.
Citu valstu pieredze rāda, ka probācijas dienesta veiksmīgā darbība ir nozīmīgs un svarīgs solis noziedzības novēršanā valsts mērogā, protams, ja tā saistīta ar notiesāto personu uzraudzību un kontroli. Ir ļoti svarīgi iesaistīt personas, kas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, dažādās programmās, lai sekmētu atkārtotu noziedzīgā nodarījuma neturpināšanos.
Pētījuma objekts šajā darbā ir probācijas dienests kā sodu izpildes institūts
. Darba mērķis ir noskaidrot probācijas dienesta nozīmi, jēdzienu un funkcijas, kā arī šī institūta lomu soda noteikšanā.
Lai sasniegtu mērķi, darbā tiks analizēti tiesību akti, kas regulē probācijas darbību Latvijā un ārvalstīs, ar izskatāmo problēmu saistīto zinātnisko pētījumu rezultāti, koncepcijas, statistikas dati, apskatītas sekojošas problēmas: izvērtēšanas ziņojumos izmantojamās informācijas iegūšana un reglamentācija, apjoms un problēmas, kas saistītas ar piespiedu darba izpildi, kā arī palīdzības sniegšana.…