Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
SODA JĒDZIENS, TĀ IZPRATNE VĒSTURES GAITĀ | 3 | |
SODS LATVIJAS REPUBLIKĀ | 3 | |
KRIMINĀLSODS | 4 | |
KRIMINĀLSODS UN TĀ MĒRĶIS | 4 | |
KRIMINĀLSODU IEDALĪJUMS | 4 | |
PAMATSODI | 5 | |
Nāves sods | 5 | |
Brīvības atņemšana | 5 | |
Arests | 5 | |
Piespiedu darbs | 6 | |
Naudas sods | 6 | |
PAPILDSODI | 6 | |
Mantas konfiskācija | 6 | |
Izraidīšana no LR | 7 | |
Naudas sods | 7 | |
Tiesību ierobežošana | 7 | |
SODA NOTEIKŠANA | 8 | |
Soda noteikšanas vispārīgie principi | 8 | |
Atbildību mīkstinošie apstākļi | 8 | |
Atbildību pastiprinošie apstākļi | 8 | |
Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods | 10 | |
Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem | 10 | |
Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem | 11 | |
Sodu saskaitīšana un aizstāšana | 11 | |
Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu | 11 | |
Soda noteikšana par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdzdalībā | 11 | |
Nosacīta notiesāšana | 11 | |
NEPILNGADĪGO KRIMINĀLATBILDĪBAS ĪPATNĪBAS | 12 | |
Galvenās īpatnības, piespriežot sodu nepilngadīgajiem | 12 | |
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem | 12 | |
MEDICĪNISKA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI | 13 | |
ADMINISTRATĪVAIS SODS | 13 | |
ADMINISTRATĪVAIS SODS UN TĀ MĒRĶIS | 13 | |
ADMINISTRATĪVO SODU IEDALĪJUMS | 13 | |
PAMATSODI | 14 | |
Brīdinājums | 14 | |
Naudas sods | 14 | |
Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija | 14 | |
Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšana | 15 | |
Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību | 15 | |
Administratīvais arests | 15 | |
ADMINISTRATĪVĀ SODA UZLIKŠANA | 16 | |
Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu | 16 | |
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu | 16 | |
Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu | 16 | |
Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi | 17 | |
Administratīvā soda termiņu aprēķināšana | 17 | |
Administratīvā soda uzlikšanas termiņi | 17 | |
Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu | 17 | |
Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu | 18 | |
Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods | 18 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 18 |
Soda jēdziens, tā izpratne vēstures gaitā.
Sodu juridiskā izpratnē saprot kā kādas tiesību institūcijas pasākumus, ar kuriem tā reaģē uz izdarītu netaisnīgu, prettiesisku rīcību1. Vainīgajam tiek nodarīt kāds fizisks kaitējums (poena sensus), atsavināta kāda manta (poena damni) vai ierobežota kāda no viņa pamattiesībām, piemēram, brīvība.
Viduslaikos sodu attaisnoja, pamatojoties uz Dieva gribu, vēlāk uz karaļa gribu. Domātājs Akvīnas Toms (1225 – 1274) bija viens no pirmajiem, kurš attaisnoja soda jēdzienu- sods balstās uz Dieva noteikto kārtību. Tajā laikā ar sodu saprata ciešanas, kas tiek uzliktas par ļaunu darbību.
Daudzās apgaismības laikmetā uzrakstītajās soda likumu grāmatās par soda mērķi tika uzskatīta atmaksa par kādu pāridarījumu.
Tajā pašā laikā radās mācība par sabiedrisko līgumu (Monteskjē, Ruso). Tai bija milzīga ietekme jaunās krimināltiesību izpratnes veidošanā. 1575.gadā Londonā, 1595.gadā Amsterdamā, bet 1906.gadā Vācijā parādījās pirmie cietumi. Sākotnēji tie tika saukti par pāraudzināšanas namiem. Līdz ar cietumu izveidošanos mainās arī soda teorijas un soda pamatojums. Sods vairs neizrietēja no Dieva gribas. Jaunizveidotajās teorijās soda galvenais uzdevums bija sabiedrības aizsardzība no tās ienaidniekiem. Šī soda uztvere ir arī mūsdienu moderno soda teoriju pamatā. Ar soda atbaidošo raksturu cilvēki jānovērš no vēlmes izdarīt noziegumus, kā arī vainīgie jāaudzina par sabiedrībai nekaitīgiem indivīdiem. Pēc šīm teorijām vainīgās personas netiek sodītas tādēļ, ka izdarīts noziegums (quia peccatum est), bet lai aizkavētu tā izdarīšanu (ne peccatur). Šādu soda uztveri pauda jau Platons savā darbā “Protagoras”.
Tādējādi izšķir divus soda veidus: relatīvo sodu un absolūto sodu. Absolūtajam sodam tiek uzsvērts tā atdarīšanas raksturs- taisnība tiek izlīdzināta un neviens nevienam nepaliek parādā. Relatīvajam sodam turpretī piemīt preventīvā, aizsargājošā un novērsošā funkcija. Mūsdienās šīs teorijas tiek kombinētas- lielā mērā dominē soda preventīvā jēga, kas apvienota ar vainas principu kā daļu no absolūtā soda izpratnes. Šīs teorijas attiecināmas uz sabiedrisko sodu. Upura atriebības novēršana vēsturiski vienmēr ir bijusi soda sankciju minimālā funkcija…
SODA JĒDZIENS, TĀ IZPRATNE VĒSTURES GAITĀ, SODS LATVIJAS REPUBLIKĀ, KRIMINĀLSODS, ADMINISTRATĪVAIS SODS
- Sods un tā būtība
- Sods un tā būtība
- Valsts civildienesta jēdziens un būtība
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Administratīvais sods un tā veidi
Referāts augstskolai5
-
LR Saeimas deputāta statuss, tā būtība un darbības nodrošinājums Satversmē un citos tiesību aktos
Referāts augstskolai10
-
Tiesisks darījums, tā būtība un sastāvdaļas
Referāts augstskolai19
Novērtēts! -
Servitūtu jēdziens un būtība
Referāts augstskolai77
-
Terorisma jēdziens, būtība un raksturojums
Referāts augstskolai60