Sods krimināltiesībās

Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas regulē attiecības starp personu, kas ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā.1
Krimināltiesības kā tiesību zinātnes nozare pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanu prakses izpētei, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus.
Cilvēci visos tās pastāvēšanas dudzajos gadu tūkstošos neatvairāmi ir pavadījis nozieguma un soda motīvs. Nozieguma psiholoģiskais process rada morālu prasību pēc soda. Sodam ir liela nozīme vispārējās un speciālās prevencijas aspektā – sods vienmēr cilvēku apziņā asociējies ar noziegumu, audzina cilvēku apziņu par noziegumu postošo ietekmi uz cilvēci un to nepieļaujamību, tam piemīt bridinošs raksturs atturēt un pasargāt cilvēkus no nozieguma izdarīšanas.
Sods ir viens no krimināltiesību jēdzieniem, taču tam ir īpaša nozīme, jo tieši ar nepieciešamību sodīt personas, kuras ir pārkāpušas krimināltiesību normas, tiek pamatota krimināltiesību pastāvēšana.
Latvijā soda sistēmu veido pamat sodi un papild sodi, bet ar vien vairāk personām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu cenšas piemērot alternatīvos soda veidus, kas pat tiek uzskatīti par bargiem, viens no izplatītākajiem soda veidiem ir nosacīta notiesāšana, šī soda veida pamatu veido esošo brīvības atņemšanu vietu nepietiekamība.…