Sodi par smagu noziegumu izdarīšanu viduslaikos

KOPSAVILKUMS
1. Baltu un līvu tiesībās, neatkarīgi no apstākļiem, kuros ir noticis noziegums, sods par sievietes izvarošanu bijis galvas nociršana. Sods neatšķīrās arī bruņinieku un pilsētu normās, taču R-Rt paredzēja iespēju apsūdzētajiem atpirkties.
2. Dzīvības atņemšana kā nozieguma sastāvs baltu un līvu sabiedrībā bija iedalāms divās kategorijās – nonāvēšana un slepkavība. Lai gan abi sodāmi, tikai slepkavību sodīja ar nāvi uz rata. Bruņinieku un pilsētas tiesībās dzīvības atņemšanas veidu kategorija paplašinājās.
3. Bruņinieku kārtā bija pazīstama ar nodomu izdarīta dzīvības atņemšana, par ko ir paredzēts nāves sods uz rata, pakarot vai pat sadedzinot, bez nodoma izdarīta nonāvēšana, ko sodīja ar trimdu un naudas sodu un klasificētā dzīvības atņemšana, par ko sodīja ar naudas sodu vai nesodīja vispār. Pilsētu tiesību normas būtiski neatšķīrās no bruņinieku tiesību normām, taču piekopa principu „aci pret aci” pierādāmas dzīvības atņemšanas gadījumos.
4. Zādzību līvu un baltu tiesībās, atkarībā no zagtā vērtības, sodīja ar pakāršanu, soda naudu vai pat kropļojošu miesas sodu. Desmitās tiesas zagšana bija sodāma ar galvas nociršanu. Bruņinieku un pilsētas tiesībās to sodīja ar karātavām. Pat lopu zagšanu pilsētās sodīja ar galvas nociršanu.
5. Par laupīšanu publiskas nozīmes vietās 6 vērdiņu vērtībā, L-It noteica galvas nociršanu. Kzt neatkarīgi no laupījuma vērtības, sodīja ar ratu. Sods par personas aplaupīšanu Bruņinieku un pilsētas normās bija galvas nociršana, savukārt publiskas nozīmes vietās – rats.
…