Sods kā audzināšanas faktors.
Latvijas KL IV nodaļa saucas “Sods” un tajā tiek izklāstīta soda noteikšanas sistēma par noziedzīgiem nodarījumiem. Latvijas KK ,kas bija spēkā līdz 1999.gada 1.aprīlim 20.pantā bija noteikts soda mērķis un , kā viens no soda uzdevumiem bija : “… labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus.”*
Spēkā esošajā krimināllikumā audzinošais faktors vairs tik tieši nav norādīts un ar soda mērķi tiek saprasts pirmkārt sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Otrkārt , nolūks panākt , lai citas personas un arī pats notiesātais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.**
Soda noteikšanas audzinošais faktors tiek saglabāts ar domu , ka soda nolūks ir nākotnē atturēt gan sodīto personu , gan arī citus sabiedrības locekļus no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas . Arī statistika liecina , ka tikai no 1 līdz 1,5 % sabiedrības locekļi ir noziedznieki . Pēc savas būtības kriminālsods ir uzskatāms par valsts noteiktu piespiedu līdzekli .
Kriminālsods , kas ir valsts piespedu līdzeklis vainīgajai personai rada kādus ierobežojumus un tas vainīgajai personai vienmēr ir no kāda viedokļa neizdevīgs un nelabvēlīgs . Grāmatā “Krimināltiesības” soda audzinošā rakstura būtība tiek skaidrota šādi : “Persona tiek pakļauta soda piespiedu ietekmei ( ierobežojumiem , ciešanām ) atbilstoši nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam . Panākt , lai notiesātais neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus , ir soda speciālās prevencijas uzdevums , bet panākt , lai tos neizdarītu citas personas – ģenerālās prevecijas uzdevums.”***
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 1.pantā doma par soda audzinošo raksturu ir pateikta pilnīgi tieši : “ …labotu un pāraudzinātu notiesātos , lai viņi godīgi izturētos pret darbu , precīzi pildītu likumus , cienītu sadzīves noteikumus,…”****
…