Soda noteikšanas kārtība

Kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā uzliek personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Sodu var piespriest tikai tiesa. Krimināllikuma 1.pantā uzsvērts, ka nevienu personu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu kā citādi kā tikai ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. Sodu piespriež valsts vārdā, un tam ir publisks raksturs, spēkā stājies tiesas spriedums ir obligāts notiesātājam, turklāt valsts realizē atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
Tās ir sekas noziedzīgam kaitīgam nodarījumam, to uzliek tikai tiesa valsts vārdā un vainīgajam tas saistīts ar sodāmības rašanos.
Kriminālsodam, līdzīgi kā citiem soda mēriem, pamatā ir audzinošs raksturs, tomēr tas neizslēdz iespēju personai zaudēt kādu no tiesībām un brīvībām, pamatojoties uz valstī pastāvošajām likumdošanas normām.
Mūsdienu krimināltiesībās soda jēga un tā būtība izpaužas noziegumu brīdinājumā. Savas attīstības gaitā cilvēce ir atteikusies no domas, ka kriminālsodam ir jābūt atriebībai par pastrādāto nodarījumu.
Kriminālsods tiek uzskatīts par vienu no visefektīvākajiem ietekmēšanas līdzekļiem personām, kuras ir veikušas noziedzīgas un sodāmas darbības, pārkāpjot Krimināllikuma normas. Pastāv uzskats, ka sods ir personas pienākums stāties tiesas priekšā par izdarīto likumpārkāpumu, tajā skaitā arī par noziedzīga nodarījuma veikšanu. Kriminālsods ir definēts Krimināllikuma Vispārējās daļas 35. pantā.…