Latvijas Republikā brīvības atņemšanas soda izpildes kārtību reglamentē Sodu izpildes kodekss. Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 13.pantu brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem1. Šajā darbā vēlos izskatīt brīvības atņemšanas soda izpildes slēgtā cietumā īpatnības. Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 50.pantu2 slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem. Krimināllikuma 7.panta 4. un 5. daļas izskaidro, ka smags noziegums – ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 10 gadiem. Sevišķi smags noziegums – ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no 10 gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.3
Valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā īsteno Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
Pārvaldes sastāvā ir centrālais aparāts, 15 brīvības atņemšanas iestādes un
Mācību centrs. 2003.gadā veikta Pārvades struktūrvienību reorganizācija un izveidotas 17 struktūrvienības ( 1.pielikums).
Pēc Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sniegtās informācijas 2004.gada 1.janvārī ieslodzījuma vietās atradās 8231 ieslodzītā persona, no tām 4962 notiesātie un 3269 apcietinātie. Salīdzinot ar 2002.gadu notiesāto skaits cietumos ir pieaudzis par 3%. Palielinājies notiesāto skaits, kuri brīvības atņemšanas sodu izcieš pirmo reizi un sastāda 46,8%(2002.g.- 45,9%).4
2003.gadā 3734 notiesātie sodu izcieta slēgta tipa cietumā jeb cietuma nodaļā, 2002.gadā - 3383 notiesātie (2.pielikums). 2003.gadā 919 notiesāto bija izmitināts daļēji slēgta tipa cietumā jeb cietuma nodaļā ( 2002. gadā – 971), bet 151 notiesātie atradās atklāta tipa cietumā (2002.gadā – 136). 2003.gadā ļoti augsts ir penitenciārais koeficients – 355 (ieslodzīto skaits uz 100 tūkst. Iedzīvotājiem), kas pārsniedz citu Eiropas valstu līmeni. Piemēram, Itālijā penitenciārais koeficients ir – 95, Bulgārijā – 114, Spanijā – 126, Ungārijā – 179, Čehijā – 188, Polijā – 213, Lietuvā – 303, Igaunijā – 320.
2003.gadā ieslodzījuma vietās ir pieaudzis notiesāto skaits, kas sodu izcieš par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem un slēgtajos cietumos atrodas 75,4% no visu notiesāto kopskaita. Salīdzinot ar 2002.gadu nesamazinās arī nepilngadīgo notiesāto skaits. Noslogotība slēgtajos cietumos 2003.gadā bija 102,5% (5.pielikums).
Katram trešajam ieslodzītajam (32,3%) piespriests cietumsods no 5 līdz 10 gadiem, bet 27,6% - no 1 līdz 3 gadiem. Katrs ceturtais ( 24,8%) ieslodzītais bija sodīts ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 5 gadiem, bet 4% cietumā jāatrodas mazāk par gadu. Salīdzinoši daudz, proti, 10,3% ieslodzīto bija tādi, kam piespriestais cietumsods ir lielāks par 10 gadiem (3.pielikums).
No visiem notiesātiem ar brīvības atņemšanu 2003.gadā 25, 8% bija vecumā no 30 līdz 40 gadiem (4.pielikums), tā ir lielāka vecuma grupa no kopēja notiesāto skaita 2002.gadā šīs rādītājs sastāda 25%.1 Katrs piektais notiesātais ir vecumā no 25 līdz 30 gadiem, nedaudz mazāk ir notiesāto vecumā no 21 līdz 25 gadiem.
2003.gadā visvairāk personu (1366 personas) bija notiesāti par zādzību
( Latvijas Krimināllikuma 175.p.), otrā lielāka grupa (1103 personas) notiesātie par laupīšanu (Latvijas Krimināllikuma 183.p.), trešā lielāka grupa (408 personas) notiesātie par narkotisko un psihotropo vielu neatļauto izgatavošanu, iegādāšanās, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu (Latvijas Krimināllikuma 253.p.)- 6.pielikums.…
