1. K. Marksa Dzimšanas dati
Kārlis Markss piedzima Vācijas pilsētiņā Trīrē (Trier) 1818. gadā 5 maijā ebreju ģimenē. Marksa mēģinājumi, visas savas dzīves laikā, atbrīvoties no savas ebreju ticības, kura tika uzspiesta viņa kopā ar izcelsmi. Tas noveda pie tā, ka viņš nomelnoja ebrejus ar visatbaidošākajām īpašībām un darbības veidiem, kurus Markss vien varēja iedomāties.
Tēvs veda Marksu zināšanu un literatūras pasaulē, iepazīstinot ar nozīmīgākajiem tā laika pārstāvjiem. Iepazīstināja Marksu ar grieķu un vācu klasisko literatūru. Marksa un tēva intelektuālās saiknes sāka sarukt tikai pēdējā tēva dzīves gadā, kad Marks devās mācīties uz Berlīnes universitāti. Izņemot tēvu, jaunajam Marksam palaimējās iegūt arī citu pielūgsmes objektu. Tas bija viņa kaimiņš Ludvigs Fon Vestfālens. Kaut gan viņš ieņēma augstāku sociālo statusu , tomēr uzturēja draudzīgas attiecības ar Marksa tēvu. Kārlis Markss miris 1883. gada 14. martā.
2. K. Marksa ģimene
Kārļa Marksa tēvs pēc profesijas bija jurists un, lai viņš varētu turpināt strādāt, ģimene pieņēma kristīgo ticību.1836. gadā Kārlis Markss apprecas ar Ženiju fon Vestfālenu. Viņiem bija seši bērni, no kuriem izdzīvoja tikai trīs.
3. Izglītība
Markss 17 gadu vecumā pēc tēva padoma pieteicās uz juridisko fakultāti Bonnas universitātē. 1836. gadā viņš to pameta un pārgāja uz Berlīnes universitāti. Kad Markss iestājās Berlīnes universitātē, Hēgeliss jau bija miris, bet viņa atstātā ietekme un “gars” vēl joprojām valdīja universitātē. 1841. gadā pēc studiju beigšanas Markss cerēja strādāt akadēmisku darbu, bet tā kā viņš jau bija iesaistījies pārāk radikāli domājošās grupās, cerības bija mazas. Tāpēc Markss pievērsās žurnālistikai un ātri tika iesaistīts politiskos un ekonomiskos strīdos. Tie ietekmēja Kārli Marksu, un viņš sāka pārdomāt savu komunisma teoriju.
4. K. Marksa Zinātniskā darbība
Kārļa Marksa agrākie nozīmīgākie darbi ir „Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku” un „Par ebreju jautājumu”, abi darbi tika sarakstīti 1843. gadā un publicēti „Deutsch – Franzōsische Jahrbücher”. Bet mazliet vēlāk sarakstītie darbi „Ekonomiskais un filosofiskais manuskripts” (1844. gadā) un „Feierbaha tēzes” (1845. gadā) netika publicēti Marksa dzīves laikā. Marksam bija vairāki kopdarbu ar Engelsu. Tāpat kā „Ekonomiskais un filozofiskais manifests” un „Feierbaha tēzes”, Marksa un Engelsa kopdarbs „Vācijas ideoloģija” arī sarakstīts 1845. gadā; Parīzē netiek publicēts, tomēr šis darbs ir ievērojam ar to, ka tajā jau ir sastopamas Marksa vēstures teorijas aizsākumu idejas. 1848. gadā sarakstītais Marksa un Engelsa kopdarbs „Komunistiskās partijas manifests” bija ļoti populārs un daudz lasīts. Kārļa Marksa galvenais darbs ir „Kapitāls” kura pirmā daļa tika publicēta 1867. gadā. „Kapitāls” sastāv no trim daļām, no kurām divas pēdējās jau pēc Marksa nāves sakārtoja un izdeva Frīdrihs Engelss. Trešā daļa iznāca 1894. gadā.
Kārlis Markss - vācu filozofs, politekonomists un revolucionārs. Savus darbus veltījis sabiedrības un ekonomisko procesu analīzei. Marksa idejas par ražošanas nosacījumu lomu sabiedrības un indivīda attīstībā vēlāk tiek tranformētas, kā rezultātā veidojās marksisma tradīcija, kura sabiedrības un vēstures analīzi veic, izmantotjot K. Marksa pamatjēdzienus, piemērojot tos jauniem kontekstiem.
6. Kārļa Marksa agrīnie darbi
Jaunā Kārļa Marksa intelektuālajā dzīvē dominēja Georga Fridriha Vilhelma Hēgeļa ietekme. Markss bija daļēji saistīts ar grupu, kas sevi sauca par jaunajiem Hēgelistiem. Viņi uzskatīja, ka ir labi konservatīvie iejaukties, tas ir līdzdarboties Hēgeļa darbos. Liela daļa darbu, ko Kārlis Markss sarakstīja 19. gadsimta 40. gados ir raksturojumi viņa pūlēm definēt viņa paša nostāju starp Hēgeli un Fauerbahu, kā arī citiem jaunajiem Hēgelistiem.
6.1. Par ebreju jautājumu
Liberālās tiesības un taisnīguma idejas ir radušās no domas, ka katram no mums ir vajadzīga aizsardzība no citām cilvēciskām būtnēm. Tādēļ liberālās tiesības ir izveidotas lai aizsargātu mūs no tās uztvertiem draudiem. Brīvība no tāda redzes punkta ir brīvība no iejaukšanās. Markss uzskata, ka īstā brīvība ir atrodama mūsu attiecībās ar citie., tā ir atrodama cilvēku sabiedrībā, nevis izolācijā. Tādejādi uzstāšana uz tiesu režīmu iedrošina mūs vienam otru uzlūkot veidos, kuri iedragā patiesās brīvības iespējamību, ko mēs varam atrast cilvēku emancipācijā.…
