Politiskā un sociālā revolūcija Francijā.
Franču revolūcijas nozīme.
Laikposmā no 1785. līdz 1815. g. vislielāko ietekmi uz Eiropas kultūru, tās politisko rīcību un domāšanu atstāja Lielā Franču revolūcija, kura satricināja Eiropas valsts sistēmu. Pasaules ekonomika 19. gs. veidojās galvenokārt britu rūpnieciskās revolūcijas iespaidā, turpretim tās politika un ideoloģija formējās Francijas ietekmē. Franču revolūcija dāvāja valstu vairākumam savu likumu kodeksu, zinātnes un tehnikas organizācijas modeli un metrisko sistēmu. Franču revolūcija vienīgā no visām šā laikmeta revolūcijām bija visas pasaules revolūcija.
Revolūcijas priekšvakars.
1789. g. Francija bija lielākā valsts Eiropā, tajā bija 25 milj. iedzīvotāju- trīs reizes vairāk nekā Anglijā. Luijs 16, kurš kāpā tronī 1774. g. izsauca tautas simpātijas ar savu labestību, cēlsirdību un samērā pieticīgu dzīvesveidu. Luijs 16, kuram trūka gan izcilu prāta spēju, gan rakstura stingrības nespēja atrisināt Francijas problēmas. Viņš visu laiku svārstījās starp tieksmēm uz reformām, kuras pieprasīja tauta un galma partija kas tām pretojās.
Var teikt ka amerikāņu revolūcija bija Franču revolūcijas cēlonis, jo Lusijs bija atbalstījis Ameriku kara laikā, un līdz ar to stipri pasliktināja Francija finansiālo stāvokli. Valsts izdevumi vismaz par 20% pārsniedza ienākumus.
Revolūcija aizsākās ar to ka aristokrāti mēģināja sagrābt varu savās rokās. Tas izrādījās kļūdains gājiens vismaz divu iemeslu dēļ; pirmkārt- aristokrātija nenovērtēja trešās kārtas nodomus, un otrkārt- šī kārta paredzēja ka valstī iestāsies dziļa ekonomiskā krīze, kuras kulminācijā tā varētu izvirzīt savas prasības. Varas un sabiedrības krīzi papildināja arī ekonomiskā krīze.
…
