Kad franču filozofs Ogists Konts 1838.g. radīja terminu socioloģija, lai ar to apzīmētu savu iecerērto zinātni par sabiedrību, viņš apgalvoja, ka tā kļūšot par visu zinātņu karalieni. Socioloģija ir sabiedrības zinātniskā izpēte un viena no sociālajām zinātnēm. Tai ir daudz virzienu, taču parasti socioloģisko pētniecību interesē sociālās grupas vai citādi cilvēku kopumi un to savstarpējās attiecības. Socioloģijai ir daudz nozaru, kuru loks ir atkarīgs arī no tā, kādi sociālie institūti ir pētāmi. Tas nozīmē, ka pastāv tādas specializētas socioloģisko pētījumu jomas, kā ģimenes socioloģija, reliģijas socioloģija, izglītības socioloģija, darba socioloģija. Socioloģijas priekšmets ir sociālās attiecības, attiecības starp personību un kopībām, kā arī attiecības starp kopībām, kas radusies kopējas darbības pamatā. Atšķirībā no psiholoģijas, socioloģija pēta attiecības starp cilvēkiem kā starp sociālo formu funkciju subjektiem. Atšķirībā no filozofijas socioloģiskās teorijas ir:
1) konkrētas – tās apraksta apzinātu cilvēka darbību izvirzīta mērķa sasniegšanai;
2) tās attiecas uz ierobežoto sociālās dzīves sfēru (sociālās kopības un sociālās attiecības);
3) sociālās dzīves attīstības likumi un likumsakarības formulētas varbūtības līmenī. Socioloģija kā zinātne pastāv visās zemēs, taču ietekmīgākie sociologi pamatā nākuši no Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīm.…