Ievads.
Kārls Marks ir pats populārākais un ietekmīgākais 20. gs. sociālais domātājs. Viņa idejas tiek izmantotas dažādu sociālo kustību programmās jau pusotru gadsimtu visās pasaulēs malās. Daži totalitārie režīmi marksismu apstiprināja ka vienīgo ideoloģiju, kura var pastāvēt, pārvēršot to par politiskas reliģijas veidu.
Tādā veidā ir grūti uzskatīt K. Marksu par zinātnieku. Viņš pats savā darbībā nedalīja zinātnisko daļu nu praktiskās, tomēr viņš ieņem nozīmīgu vietu sociālās zinātnes vēsturē.
Lielu ieguldījumu viņš deva ne tikai socioloģijas zinātnei, bet arī ekonomika, filozofijas un politikas zinātnēm. Viņš pats neizdalīja savos darbos atsevišķas jomas, jo uzskatīja savus darbus par vienotu mācību, kuras uzdevums nodibināt uz pasaules vienlīdzību un vispārējo laimi. Per savas mācības īstenotājiem viņš izraudzījās prolitāriešus, jo uzskatīja, ka tieši viņi ir galvena materiāla vērtība.
Savos darbos viņš pievērsās visām sociālajam jomām ne tikai no zinātniskā viedokļa, bet arī no praktiskā. Viņš centās pierādīt savas teorijas ar vēsturiskiem faktiem, salīdzinot un kritizējot tos. Šīs kritisks teoriju stils ir cieši saistīts ar viņa personīgām rakstura iezīmēm, jo savas dzīves laikā viņš vienmēr atradās konflikta ar saviem oponentiem un citu cilvēku viedokļiem.
Viņa ieguldījums tieši socioloģijas zinātnē ir ļoti nozīmīgs, kaut viņš pats šo terminu nelietoja, tomēr, pētot sabiedrību kopumā un atsevišķi pētot dažādus institūtus, viņš nodarbojas tieši ar socioloģiju. Viņš ir kļuvis par pamatlicēju tādiem socioloģijas novirzieniem kā socioloģijas izpratne, ekonomiskā socioloģija un politikas socioloģija. Kaut arī viņa pirmie darbi nebija pilnīgi, tomēr tas deva grūdienu tālākai attīstībai.
Pēc savas dabas viņš bija revolucionārs, tāpēc pret visu izturējās kritiski. Savās teorijas viņš akcentēja uzmanību uz to ka vienlaikus pastāv divas pretējas šķiras: strādnieku un buržuāzija, kuri vienmēr atrodas konflikta stāvoklī, un viss konflikts norisinās ap resursu un varas sadali.
Marksistiskā sociālisma teorijām bija daudz piekritēju, to pierāda daudzas sociālistiskās valstis, tomēr paradīze, kuru gaidīja un aprakstīja K. Marks, izvērtās par pilnīgu katastrofu. Ir dažādi viedokļi kāpēc tā notika, tomēr teorija paliek teorija, bet reālajā dzīve tā jau ir citāda. Vēl viens aspekts, kāpēc Marksa teorijas reālajā dzīvē izgāzās, it tas ka tas tika dažādi izprastas un dažādi interpretētas.
Lielu garīgo un arī materiālo palīdzību K. Marks saņēma no sava drauga F. Engelsa un viņu arī var uzskatīt par marksisma līdzautoru, tomēr viņa vārds atrodas aizēnots. …
