Socioloģijas uzdevums ir teorētiski izskaidrot sociālās realitātes likumsakarības, prognozēt sabiedrības iespējamās attīstības tendences, kā arī sociālie pētījumi kalpo par pamatu ekspertu vērtējumam, ka ir noderīgs lēmumu pieņemšanā visos varas līmeņos. Socioloģiskie pētījumi sniedz sabiedrībai iespēju izprast apkārtējās pasaules (no sociālā aspekta) norises, sabiedrības funkcionēšanu, dažādu sociālo grupu nostāju un viedokli, kā ari iemeslus kāpēc kaut kas ir tā un ne savādāk.
Līdz 20.gadsimtam socioloģija kā atsevišķa, konkrēta zinātne vēl nebija populāra. Visu 20.gadsimtu norisinājās socioloģijas kā zinātnes attīstība gan teorētiskie, gan empīriskie pētījumi aptvēra arvien jaunas sabiedriskās dzīves formas, piemēram, politika, ekonomika, reliģija, u.c. 20.gadsimta otrajā pusē socioloģiskas zināšanas sāk arī intensīvi izmantot sabiedrisku jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.
Socioloģija kā zinātne ir attīstījusies kapitālistiskajās republikās, komunistiskās valstīs socioloģija kā tāda netiek pētīta. Līdz ar to arī Latvijā socioloģija kā zinātne sāk attīstīties tikai deviņdesmito gadu sākumā. Socioloģiskie pētījumi un to metodes ir svarīgi demokratizācijas procesā, lai nodrošinātu pozitīvu valsts attīstību. Latvijas gadījumā socioloģiskie pētījumi būs īpaši svarīgi līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā.
Socioloģiskie pētījumi, to būtība
Socioloģisko pētījumu pamatā ir sociālās realitātes formulēšana. To mērķis ir izzināt sociālo patiesību. Šīs patiesības izzināšanu veido divi galvenie problēmu loki.
Pirmkārt, socioloģisko problēmu izpēte no tradicionālā dabaszinātņu aspekta.
Otrkārt, socioloģijas izpēte balstās uz pieņēmumiem, kuri akcentē noteiktu sociālās realitātes aspektu izdalīšanu. Socioloģijas pamatteoriju argumentācijas un ievirzes ir atšķirīgas un bieži arī pretrunīgas.
Abus šos sociālo problēmu lokus apvieno funkcionālisma teorija. …
