Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:874872
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Sabiedrības sociālā stratifikācija    3
2.  Īsi definējiet sekojošus jēdzienus: deviance, demogrāfija, demokrātija, denominācija, diskriminācija, difrenciālija, diprivācija    6
3.  Sociālās grupas: a) nosacītās; b) reālās; c) lielās; d) mazās; e) pirmējās; g) otrējās; h) laboratorās; k) dabiskās; l) darba. Īsi raksturojiet izmantojot piemērus    12
4.  Aizpildiet tabulu. Paskaidrojiet    13
5.  „Sabiedrība ir ļoti nepieciešams un lietderīgs fenomens ne tikai lai aizsargātos no ienaidniekiem, bet arī lai ietaupītu dažādas lietas” (B.Spinoza). Kādas galvenās cilvēka vajadzības apmierina sabiedrība? Kādi „sabiedrības” jēdziena definējumi liekas jums ievērojamākie? Kāpēc?    14
6.  Aizpildiet tabulu. Paskaidrojiet. Socioloģiskās informācijas vākšanas metodes    16
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēces vēsturē praktiski nekad nav eksistējusi sociālās vienlīdzības sabiedrība. Indivīdu un sociālo grupu stāvoklis vienmēr ir bijis diferencēts vairāk vai mazāk būtiskos sabiedrisko attiecību raksturojumos realitātes vertikālās sakārtotības aspektā. Viena no raksturīgākajām sociālās nevienlīdzības izpausmēm ir sociālā stratifikācija, kura atspoguļo varas un materiālo resursu sadales rezultātā īstenojušos sabiedrības noslāņošanos. Sociālā stratifikācija ir sabiedrības hierarhija pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku sociālo nevienlīdzību: pēc ienākumiem, bagātības, varas, prestīža, vecuma, tautības, dzimuma utt. Sabiedrības diferencēšanos jeb noslāņošanos – procesu, kas var aptvert vairākas paaudzes, - sauc par socialo stratificēšanos. Tās rezultātā sabiedrībā izveidojas dažādi sociālie slāņi jeb strati. Tie ir sakartoti hierarhijās: augstāk esošo slāņu rokās ir vairāk bagātības un varas, tiem ir lielālas iespējas lemt par zemāk esošajiem slāņiem. Vienam stratam piederīgos raksturo kopīgas intereses un līdzīgi dzīves standarti. Indivīds identificē sevi ar noteiktu stratu. Tiesa, dažkārt šī subjektīvā pašapzināšanās var arī novirzīties no cilvēka objektīvā stāvokļa sabiedrībā, individuālajā vērtējuma to paaugstinot vai pazeminot.
Finansiālās iespējas, sadzīves tradīcijas, sociālās realitātes uztveres orientācijas veido pamatu stratam raksturīgas subkultūras tapšanai. Atsevišķiem sabiedrības slāņiem ir savas vērtības un normas. To stabilitāti sekmē ne tikai daudzās kopējās problēmas un to risināšanas iespējas, bet arī ikdienas saskarsme, kura visbiežāk norit viena strata ietvaros. Sociālais slānis rada savu realitātes skatījuma intelektuālo horizontu, kurš ietekmē indivīda pašapzināšanas procesu un dzīves pretenziju saturu.
Vēsturiski pirmo sociālās stratifikācijas socioloģisko priekšstatu ir radījis Kārlis Markss (Marx, 1818 – 1883), daļēji kopīgi ar frīdrihu engelsu (Engels, 1820 – 1895). Šo domātāju interpretācijā sabiedrības stratifikāciju nosaka īpašums uz ražošanas līdzekļiem. Slāni, kuru valdījumā tie ir, ekspluotē pārējo cilvēku kopumu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties