NOBEIGUMS
Apsveicami, ka valdība pieprasa un finansē socioloģiskos pētījumus, taču diemžēl te nav runa par socioloģiskajiem pētījumiem, bet gan tikai par sabiedriskās domas aptaujām. Vispār Latvijas saziņas līdzekļos sabiedriskās domas aptaujas tiek pasniegtas kā socioloģiskie pētījumi. Turklāt publikā valda neticība šo aptauju rezultātiem: jo tiek uzskatīts, tos jau uzpirkuši politiķi. Šis nepilnīgais priekšstats par socioloģiju ir nožēlas vērts divu iemeslu pēc. Pirmkārt, socioloģija ir pilnvērtīga zinātne, kas sniedz vairāk nekā tikai tukšu statistisko informāciju un tāpēc šādu ierobežotu tēlu nav pelnījusi. Taču socioloģija, un tas ir svarīgāk, sniedz ieskatu, kā sabiedrībā pārdalīti labklājības elementi, kāda ir indivīdu un grupu saistība sabiedrībā, kā un cik labi darbojas valsts institūcijas. Socioloģija pēta, kā atsevišķu indivīdu uzvedība veido un ietekmē sabiedrību un otrādi. Socioloģija kā zinātnes darbojas trīs pamatjomās: tā pēta nevienlīdzību, jautājumus par sociālo kohēziju un jautājumus par racionalizāciju jeb modernizāciju. Ar nevienlīdzību jāsaprot ienākums, darba, veselības, izglītības līmeņa u.c. pārdale dažādās sabiedrības grupās. (Šīs grupas iedalāmas atkarībā no, piemēram, vecuma izcelsmes, dzimuma, tautības, dzīvesvietas, utt.) Latvijas situācijā būtu vērtīgi pētīt nabadzības raksturu, izplatību, teritoriālo sadalījumu un dinamiku. Ne jau visi dzīvo nabadzības apstākļos vienlīdz ilgu laiku. Kas nosaka iespējas nokļūt nabadzībā, izrauties no šīs situācijas un kas ļauj izrauties no nabadzības ātrāk nekā citiem? Empīriskus pētījumus šajā jomā ir sākuši ekonomisti. Taču socioloģijas teorijas un metodes šeit noteikti var vēl daudz ko papildināt. Attiecībā uz Latviju varam jautāt par demokrātisko institūciju darbību, nodokļu sistēmas funkcionēšanu, par izglītības sistēmu un izglītības ekspansiju (Kādas valsts vai valstu grupas ietekmes sfēras paplašināšana, pakļaujot citas valstis, veic ar ekonomiskām metodēm, iekarojot teritorijas ar bruņotu spēku, ietekmējot ar diplomātiskiem paņēmieniem). Pašreizējos pētījumus par sabiedrības uzticēšanos un cilvēku līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā nepieciešams padziļināt ne vien teorētiski, bet galvenokārt empīriski (mācība, kas atzīst pieredzi). Tāpat aktuāla ir birokrātijas efektivitātes problēma, privatizācijas efektivitāte un tās sociālās sekas, moderno tehnoloģiju ietekme uz izglītību un uzņēmējdarbību. Kādas atšķirības pastāv pilsētu un lauku «kompjuterizācijā», kādas ir tās sociāli ekonomiskās sekas, ietekme uz jaunatni un veciem cilvēkiem. Latvijai nav plašu dabas resursu rezervju un modernas rūpniecības, tāpēc izglītība un zinātne ir īpaši svarīga. Socioloģijas un ekonomikas zinātņu pētnieki ir attīstījuši metodes, kā analizēt pieaugošo līdzdalību izglītībā, intelekta aizplūšanu uz citām valstīm. …
