Reliģija jau kopš tās pirmssākumiem ir spēlējusi ļoti lielu lomu sabiedrības dzīvē. Kā piemēru var minēt baznīcas kundzību viduslaikos visā Eiropā, kad katoļu baznīcas pāvests vai kardināli bija daudzkārt ietekmīgāki nekā monarhi. Tāpat daudzi konflikti ir bijuši saistīti ar ticību, piemēram, Krusta kari, Bērtuļa nakts, 11.septembra notikumi.
Reliģijas socioloģija ir gan socioloģijas joma, gan reliģijas zinātnes sastāvdaļa. To var izskaidrot arī no psiholoģijas viedokļa, jo indivīdam vienmēr ir bijis nepieciešams kāds augstāks spēks, kam ticēt.
Tāpat reliģija ir tieši tā, kura nosaka cilvēka kā sociālas būtnes integrāciju sabiedrībā, jo viņam ir jāievēro noteikti rakstīti vai nerakstīti likumi, lai netiktu izstumts no sabiedrības (izņēmums ir bijusī Padomju Savienība, kurā pastāvēja ateisms, tomēr cilvēkiem nevar aizliegt domāt un ticēt).
Tieši reliģija ir sabiedrības pamatā, jo bez tās nenotiktu attīstība. Tā ir saistīta arī ar tādu zinātņu kā politikas, ētikas, mākslas, kultūras un literatūras attīstību un tieši baznīca ir ietekmējusi pasaules vēsturisko gaitu. Reliģijas vārdā tika izliets daudz asiņu, jo katrs ticīgais, vienalga vai tas ir katolis, hugenots vai musulmanis, uzskata, ka viņa reliģija ir vispareizākā un daudzi ir gatavi atdot dzīvību tās vārdā.…