1.1.Socioloģijas darba priekšmets.
Parasti zinātnes nosaukumā tiek iešifrēts tās darba priekšmets, izmantojot latīņu vai grieķu valodu. Piemēram, fizika – grieķiski nozīmē “daba” tātad, fizikas kā zinātnes darba priekšmets ir daba.
Šo likumsakarību nav izbēgusi arī socioloģija, šis vārds ir cēlies:
no latīņu vārda “societas” – sabiedrība
un no grieķu vārda “logos” – vārds, jēdziens, mācība.
Tātad, socioloģijas darba priekšmets ir sabiedrība, jeb citādi socioloģija ir mācība par sabiedrību.
1.2.Socioloģijas zinātnes definīcija.
Dažādu autoru darbos var atrast vairāk vai mazāk atšķirīgus definējumus, bet izvēlēts tika visuniversālākais, ko var pielietot jebkurai zinātnei, mūsu gadījumā, socioloģijai:
“Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrībā notiekošos procesus un parādības ar mērķi noskaidrot un apzināt objektīvos likumus un likumsakarības”.
Šāds definējums, manuprāt, ir pielietojams katrai zinātnei, mēs jau izmantojam fiziku, tad turpināsim ar šo piemēru:
“Fizika ir zinātne, kas pēta dabā notiekošos procesus un parādības ar mērķi noskaidrot un apzināt objektīvos likumus un likumsakarības”.
Kā redzam, šāds definējums ir universāls un piemērojams jebkurai zinātnei, nomainot tikai atbilstošās zinātnes darba priekšmetu, kurš savukārt, kā mēs konstatējam, ir iešifrēts zinātnes nosaukumā.
Atgriežoties pie socioloģijas, manuprāt visprecīzāko definējumu pētījuma priekšmetam ir devis poļu sociologs Jans Sčepanskis:
“Socioloģisko pētījumu priekšmets ir cilvēku kopdzīves dažādu formu rašanās procesi un parādības, cilvēku kopību struktūru dažādās formas, tajās notiekošie procesi un parādības, kuri rodas cilvēkiem savstarpēji iedarbojoties, spēki, kuri vieno un sagrauj šīs kopības, kā arī notiekošie tajās pārveidojumi un izmaiņas”.
Mūsdienu socioloģijā var izdalīt sekojošas konkrētās socioloģijas nodaļas (skat. zīm.1.1.)
Šīs konkrētās socioloģijas nodaļas izmanto virkni kopēju jēdzienu, cenšas noskaidrot atsevišķus kopējus procesus, noteikt to likumsakarības, apzināt un analizēt dažādu sociālo struktūru darbību. Tāpēc, nepieciešams virs šīm nodaļām, kuru ietvaros tiek veikti empīriski pētījumi, izveidot apkopojošās likumsakarību teorijas, tādas kā “vidējās nozīmes teorija”, šo terminu ieviesa Roberts K.Mertons “Social Theory and Social Structure”. …
