NOBEIGUMS
Indivīda un sabiedrības sociālpsiholoģisko drošību ietekmē daudz un dažādu faktoru, viens no būtiskākajiem- ekonomiskā situācija valstī. Saasinoties krīzei, strauji pasliktinājās iedzīvotāju dzīves līmenis, daudzi nolēma emigrēt. Tādējādi ir radusies katastrofāla demogrāfiskā situācijā kopumā ar zemo dzimstības līmeni.
Joprojām ir uzskatāms, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un tieslietu sistēmai kopumā ir nepietiekams cilvēktiesību izpratnes līmenis, par ko liecina salīdzinoši augstais Latvijai nelabvēlīgo Eiropas Cilvēktiesību Tiesas nolēmumu skaits. Joprojām ir neapmierinoši apstākļi ieslodzījumu vietās, kuru videi ir tieša ietekme uz ieslodzīto sociālpsiholoģisko stāvokli. Attiecībā uz komunikatīvo drošību ir skaidri saredzami apdraudējumi elektroniskajā vidē, no kuriem pēc būtības nav pasargāts neviens. Datu zādzības, spekulācijas, publiskošana- ir 21.g.s. ikdiena, kad vairs neviens nevar justies droši. Svarīgs komunikatīvās drošības dienas kārtības jautājums ir preses brīvības līmenis Latvijā. Pēdējie publiskotie rezultāti par preses brīvības līmeni Latvijā ir katastrofāli- 50./51.vVieta, kamēr kaimiņvalsts Igaunija dala 3./4.vietu.
Kaut arī Latvija ir Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisku organizāciju dalībniece, ir ratificējusi starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, tomēr aizvien konstatējami cilvēktiesību pārkāpumi, kam par iemeslu, iespējams, ir galvenokārt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku zemais cilvēktiesību izpratnes līmenis, kas, savukārt, grauj kopējo cilvēkdrošības līmeni Latvijā.
…
