Informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem pedagogu izglītības un tālākizglītības kvalitātes paaugstināšanas pamatnostādnēm teikts, ka ar 2005.gada septembri Latvijas vispārējās izglītības iestādēs uzsākta pamatizglītības satura reforma, kuras gaitā tika plānotas šādas nozīmīgākās izmaiņas:
mūsdienīgu tēmu ietveršana mācību saturā un praktiskai dzīvei noderīgu atziņu un prasmju akcentēšana;
pāreja no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm lietot informācijas tehnoloģijas;
mācību satura integrācija un saskaņošana starp mācību priekšmetiem, novēršot tā pārblīvētību un atsevišķu tēmu dublēšanos. [16]
Tas nozīmē, ka jau trešo gadu Latvijas skolās mērķtiecīgi tiek īstenotas iepriekš minētās izmaiņas. Šādas stratēģijas īstenošanai nepieciešamas izmaiņas mācību priekšmetu didaktikā, mācību literatūras veidošanā, skolotāju izglītībā un tālākizglītībā, kā arī nepieciešams mainīt sabiedrības izpratni par mūsdienīgu un uz nākotni virzītu izglītības saturu. [16] Līdz ar to skolotājam labi jāpārzina izglītības saturs, tā saistības iespējas ar konkrēto mācību priekšmetu un tā satura dinamiku.
Mūsdienās brīvā tirgus sabiedrība izvirza jaunus uzdevumus - izglītības sistēmai jābūt praktiski orientētai un gatavai uztvert pārmaiņas. Tas nozīmē, ka ir noteiktas paaugstinātas prasības izglītībai gan no skolēnu un vecāku, gan pedagogu un izglītības vadītāju puses. Kā norādīts jau minētajā ziņojumā, daudzveidīga izglītības programmu īstenošana skolās, kā arī izglītības standartu un satura aktualizēšana prasa nepārtrauktu, elastīgu pedagoga profesionālās meistarības pilnveidošanu. [16] Skolotājam labi jāorientējas gan mācību priekšmeta saturā, gan tā apguves metodikā, lai mācību stundas būtu ne tikai saistošas skolēniem, bet arī sasniegtu didaktiskos mērķus.
Problēmu atrisināšana prasa atbilstošus pētījumus, laiku un skaidri noteiktas normatīvās prasības, nesamazinot izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības pedagogiem. Tas paplašinātu jauno skolotāju iespējas darba tirgū, ļaujot pārbaudīt savas zināšanas, iespējas un ieinteresētību darboties izglītības sistēmā. [16]
Mācot sociālās zinības kā integrētu mācību priekšmetu, īpaši svarīgi izprast, kā secīgi tiek attīstīta sociālpolitisko un ekonomisko norišu izpratne dažādās klašu grupās. Sociālpolitiskās un ekonomiskās norises, kā arī prasības mācību priekšmeta satura izpratnei sociālo zinību apguvē ir skatītas vairāku pedagogu un psihologu zinātniskajās teorijās. Šos jautājumus no dažādiem aspektiem ir skatījuši gan ārzemju zinātnieki, tādi kā H.Gudjons, G.Lebons, D.Berliners, N.Geidžs, gan arī latviešu pedagogi, psihologi un filozofi R.Garleja, M.Vidnere, I.Beļickis, A.Špona, I.Žogla, J.Valbis, S.Madalāne, M.Alsberga, J.Augškalne, A.Milts. Daži no šī jautājuma aspektiem ir skatīti arī UNESCO Starptautiskajā komisijā, jo tiešā veidā skar jaunās paaudzes socializācijas procesu un personības attīstību kopumā.
Studiju darbā apskatītā tēma ir nozīmīga jau ilgāku laiku, tā kā ir saistīta ar mācību procesa pēctecīguma problēmu, bet pēdējos gados tai pievērsta vēl lielāka uzmanība, jo mūsdienu skolotāju darba galamērķis ir audzināt harmoniski attīstītu personību, veicināt cilvēku attiecību humanizēšanu un sagatavot personību, kura būs gatava dzīvei mainīgajā sabiedrībā. Noteicošā loma minētā procesa realizācijā neapšaubāmi pieder tam, kā veidosies sociālpolitisko un ekonomisko procesu izpratne skolēna apziņā, jo tas palīdz paveikt doto uzdevumu - skolēns būs gatavs dzīvei sabiedrībā. …
