-
Sociālpedagoģiskās programmas plāna izstrāde
Sociālo pedagogu darba mērķi ir rūpēties:
lai tiktu ievērota cilvēka cieņa;
lai audzināmajam un izglītojamajam cilvēkam pavērtos iespējas patstāvīgi un atbildīgi veidot savu dzīvi un aktīvi piedalīties sabiedrības un kultūras dzīvē;
lai ģimenes, sabiedrības un kultūras radītie audzināšanas un izglītības priekšnoteikumi audzinājamajam un izglītojamajam cilvēkam sniegtu iespējas attīstīt un saglabāt savu identitāti un personību,kā arī radītu viņam dzīves telpu patstāvīgai un atbildīgai darbībai;
Sociālais pedagogs praksē strādā ļoti daudzveidīgi. Svarīgākās darbības ir šādas: audzināšana,mācīšana, veicināšana,konsultācija, atbalsts, plānošana, koordinācija, konfliktu risināšana, vadība, pārvalde, novērtēšana un jauninājumu ieviešana.
Īpaša sociālā pedagoga darba pazīme ir tā, ka nepastāv noteicošas metodes vai koncepcijas, sociālā pedagoga darba ikdienā tiek integratīvi pielietotas dažādas metodes un koncepcijas.
Metožu koncepcijas ir darba paņēmienu sistēmas, kas strukturē darbu un piešķir tam īpašus uzsvarus. Sociālās pedagoģijas metožu koncepciju galvenās grupas ir šādas:
atklātā darba metodes;
personālais darbs, materiālais nodrošinājums un refleksiju grupas;
uz pieredzi orientēts darbs (ikdienas dzīves orientācija un sociālā mācīšanās);
uz piedzīvojumiem balstītās metodes.
Sociālā pedagoga darbā bērniem no riska ģimenēm kā vienu no metodēm var pielietot brīvā laika pedagoģijas metodes. Brīvā laika aktivitāšu pamatprincipi ir individuāls laika iedalījums, brīvprātīga un nepiespiesta darbība, izvēles iespēja, vairāk iespēju pašiniciatīvai. Ja bērniem ar psiholoģiskām problēmām neko neuzspiež, viņi brīvajā laikā nepiespiestā atmosfērā atrod drosmi saskarties ar jaunu pieredzi, jauniem notikumiem un viņi atrod ceļu uz lielāku autonomiju.
Plānotās projekta aktivitātes- nodarbības par galda kultūru, ģērbšanās pamatprasmes, veselības mācība- tiks veidotas, lai iepazīstinātu bērnu par apkārtējās vides kultūras izteiksmes formām.Cilvēks, attīstoties kādā noteiktā kultūrā un kulturāli izglītojoties, iegūst līdzdalības iespējas šajā kultūrā.Mācību procesā attīstās personība.Tā rezultātā var paaugstināties cilvēka pašvērtības izjūta un tas būtu vislabākais sociālā pedagoga darba ŗādītājs strādājot ar šādiem bērniem.
Bērniem no riska ģimenēm darba autori izstrādāja plānu brīvā laika aktivitātātēm, izvēloties vienu no brīvā laika aktivitāšu programmas veida – bērnu vasaras nometnes.
Lai labāk būtu iespējams izprast, kas ir brīvais laiks un kā to var pavadīt, darba autori apskata iespējamos brīvā laika pavadīšanas veidus.
Brīvā laika pavadīšanas veidi:
socializācijas (ciemos iešana un ciemiņu uzņemšana, tikšanās ārpus mājām, sarunas, arī telefona sarunas, par sociālām/atpūtas tēmām un tml.);
sporta un sarīkojumu apmeklēšana (iekļaujot kino, teātru, koncertu, bibliotēku, muzeju, zoo un botānisko dārzu apmeklēšanu, atrakciju parku, sporta, ātrumsacīkšu un citu masu sarīkojumus).…
Ģimene, kā galvenā audzināšanas institūcija sabiedrības struktūrā, ir īpaši jūtīga pret dažādām izmaiņām valstī, jo šo pārmaiņu rezultāti tieši ietekmētās dzīves līmeni, stabilitāti un spēju audzināt. Visos laikos un pie visām ekonomiskām situācijām skolā bijušas svarīgas ne tikai bērna iegūtās zināšanas, bet arī viņu tikumiskais veidols, uzvedības kultūra un citi faktori, kuri būs svarīgi bērna socializācijas procesā. Tāpēc, vienmēr būtiska pedagogu darba daļa bijusi saistīta ar bērniem, kuru zināšanas, uzvedība disciplīna un morāles normas nav atbilstošas sabiedrībā pieņemtajām normām. Skolas praksē tādus bērnus sauc par “skolēniem ar uzvedības traucējumiem”, “skolēniem ar mācību traucējumiem”, “pedagoģiski ielaistiem”, “sociāli ielaistiem”, “grūti audzināmiem” u.t.t. Zinātniskie pētījumi un praktiskie novērojumi liecina par to, ka tieši šiem bērniem trūkst mācību motivācijas, viņi traucē paši sev, klases biedriem, skolotājam mācību procesā. Darbā ar viņiem ir nepieciešams izmantot īpaša darba formas un metodes, tāpēc tas arī ir par iemeslu korekcijas klašu atvēršanai skolās. Faktori, kuri ietekmē riska ģimeņu rašanos, ir ļoti daudz un dažādi, tomēr galvenie iemesli ir šo ģimeņu sliktais materiālais stāvoklis un zemais vecāku izglītības līmenis, kuri ir par pamatu ļoti daudzām citām problēmām ģimenē. Lai darbs ar bērniem no rika ģimenēm būtu produktīvs, nepieciešams izzināt gan riska ģimeņu īpatnības un to raksturojumu, gan bērnu no riska ģimenēm īpatnības, kā arī darbības iespējas ar šīm ģimenēm un bērniem. Ļoti aktuāls ir jautājums kā mūsdienu bērni pavada savu brīvo laiku un kādas brīvā laika aktivitātes mēs viņiem varam piedāvāt. No vienas puses brīvais laiks veicina personības attīstību, bet no otras, tas var būt bremzējošs. Brīvais laiks ir jebkura vecuma bērnu pilnvērtīgas attīstības garants un sevišėi svarīgs ir pusaudžiem no sociālā riska ģimenēm. Diemžēl šo vēlmju realizēšanai ir šķēršļi. Pirmkārt, tā ir ģimene, kura nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi un lielākoties pat pusaudžu pamatvajadzības. Sociālā riska ģimene nespēj vai nevēlas sniegt pusaudžiem pozitīvu orientāciju dzīves mērėu sasniegšanā, kur brīvajam laikam ir ļoti svarīga nozīme. Būtisks faktors, tā izmantošanā pozitīvā virzienā, ir sociālā riska ģimeņu pusaudžu un vecāku pareizs priekšstats par brīvo laiku un tā izmantošanu. Sociālās pedagoģijas uzdevums ir sniegt palīdzību šai jautājumā pusaudžiem un to vecākiem ģimenēs, skolā un ārpus tās. Sociālais pedagogs ir vidutājs starp pusaudžiem, vecākiem un sabiedrību, brīvā laika izmantošanā. Sociālā pedagoga nozīmība šajā procesā atkarīga no viņa kapacitātes, funkcionālās piemērotības, ētiskā līmeņa un sabiedrības sapratnes valsts līmenī. Darba mērķis: Noskaidrot sociālpedagoģiskās darbības iespējas ar riska ģimenēm un izstrādāt brīvā laika aktivitātes programmu darbam ar tām Jelgavas 4. pamatskolā, izmantojot sociālpedagoģiskās metodes. Darba uzdevumi: 1. Apskatīt un analizēt sociālpedagoģiskās darbības iespējas ar riska ģimenēm. 2. Izstrādāt sociālpedagoģiskās darbības programmu brīvā laika pavadīšanas iespēju ar riska ģimenēm Jelgavas 4. pamatskolā; 3. Izpētīt Lomu spēles lietderību sociālpedagoģijas darbā ar riska grupa ģimenēm. Parasti darbs ar riska ģimeni prasa īpašas zināšanas un praktisko sagatavotību. Tātad nepieciešams speciālists, kurš būtu spējīgs diagnosticēt gan šo ģimeņu problēmas, gan palīdzēt tās mazināt vai atrisināt, lai palīdzētu bērniem no šīm riska ģimenēm. Šāda speciālista – sociālā pedagoga darbs ir būtisks atbalsts arī priekšmetu skolotājiem un klases audzinātājam. Tomēr darba autori uzskata, ka ļoti labi rezultāti sociālā pedagoga darbā iespējami tikai tad, ja visi sadarbības partneri vēlas sadarboties un izprot, ka viņu darbs ir vērsts uz palīdzību bērnam. Sociālā riska ģimenes tiek raksturotas kā ģimene riska situācijā vai ģimenes krīze, ko raksturo: Ģimene riska situācijā: abi vecāki ir nodarbināti; maza emocionāla saskarsme ar bērniem; vecāki ir bezdarbnieki; trūkums; jauktas laulības; sektas; vardarbība ģimenē; vecāku izglītības trūkums; atbalsts sistēmas trūkums; daudzbērnu ģimenes; vientuļās mātes; nepilnas ģimenes. Ģimenes krīze: ģimenes locekļa zaudēšana, slimība, kāds no vecākiem ir pensijā; darba zaudējums, bērna piedzimšana, izlikšana no dzīvokļa. Atsevišķi var izcelt augsts riska ģimenes, kurām raksturīgi, ka: vecāki lieto alkoholu; bērns tiek pamests novārtā; bērns neapmeklē skolu; dzīvoklī ir antisanitāri apstākļi; bērns klaiņo savā vaļā; ģimene ir sabiedrībai nevēlama; vecāki nerūpējas par sevi; nevēlēšanās kaut ko mainīt. Darba autori secina, ka iemesli pēc kādiem mūsdienās tiek diagnosticētas riska ģimenes var tikt kvalificēti pēc sekojošiem kritērijiem: sociālie; tiesību; medicīniskie; psiholoģiskie; pedagoģiskie; materiālie, kā arī citi kritēriji. Darba autori veicot situācijas izpēti, lai noskaidrotu riska ģimenes un noteiktu riska faktoru līmeņus šajās ģimenēs: Riska ģimenes var iedalīt trīs grupās: 1. Preventīvās, tās ir ģimenes, kurās problēmas nav izteiktas un kuras atronas risku attīstības sākuma stadijā. 2. Ģimenes, kurās sociālās un citas pretrunas saasinās ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar apkārtējiem līdz kritiskajam līmenis. 3. Ģimenes, kuras zaudējušas jebkuru dzīves perspektīvu, inertas attiecībā uz savu un savu bērnu likteni. Darba autori uzskata, ka darbs ar šādām ģimenēm jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, jo negatīvā pieredze, kuru bērns iegūst dzīvojot riska ģimenē ir ļoti liela un vēlāk ietekmē bērnu visā viņa turpmākajā dzīvē. Tāpēc svarīgi izzināt pēc iespējas vairāk par iespējamo darbību, palīdzības sniegšanai riska ģimenēm.
- Skolas darbības kvalitātes ārējā vērtēšana aprobācijas kārtībā
- Sociālpedagoģiskās programmas plāna izstrāde
- Vadības funkcijas mūsdienu skolā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vadības funkcijas mūsdienu skolā
Referāts augstskolai40
-
Skolas darbības kvalitātes ārējā vērtēšana aprobācijas kārtībā
Referāts augstskolai37
-
Latvijas augstākās izglītības attīstības stratēģiju izstrāde un īstenošana (1991.-2004.)
Referāts augstskolai21
Novērtēts! -
Skolas vadītāja personība, zināšanas un prasmes
Referāts augstskolai6
-
Mācību procesa organizēšana keramikas nodarbībās bērniem ar īpašām vajadzībām
Referāts augstskolai50
Novērtēts!