Ievads
Katrs skolotājs, ikviens vecāks vēlas redzēt bērnus priecīgus, apmierinātus, gudrus un lepnus par saviem sasniegumiem. Ikvienam ir svarīga bērna nākotne.
Ikdienas pedagoģiskā prakse norāda uz to, ka bērni ļoti bieži sastopas ar situācijām, kuras viņiem ir neizprotamas, sarežģītas, varbūt pat nomācošas un nav viņu spēkos tās risināt. Cēloņi var būt dažādi, jo arī katra situācija ir atšķirīga. Taču kopējs ir viens – bērniem trūkst dažādu sociālo prasmju, kas palīdzētu orientēties apkārtējos notikumos skolā, uz ielas, vienaudžu grupā, arī mājās.
Savā darbā centīšos aplūkot atbildes uz dažiem svarīgākajiem jautājumiem, lai palīdzētu izprast dažādu sociālo prasmju nozīmi un nepieciešamību bērnu ikdienas dzīvē. Sociālo problēmu palielināšanās bērnu vidū palielina vajadzību pēc sociālo prasmju apguves, jo apgūstot šīs prasmes ir iespējams izvairīties no dažādām problēmām.
Sociālās prasmes
Vārds „sociāls” attiecas uz cilvēku savstarpējo mijiedarbību, bet „prasmes”- uz noteiktas darbības un uzvedības modeļa izvēli konkrētā situācijā. Sociālās prasmes ietver sevī jūtīgumu pret apkārtējiem cilvēkiem, izpratni par slikto un labo, saudzīgu attieksmi pret lietām, spēju kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, spēju respektēt citu viedokli un piedāvāt savu viedokli, prasmi patstāvīgi izvēlēties nodarbošanos, spēju iesaistīties rotaļās un, ja nepieciešams, arī pagaidīt savu kārtu. Jebkuram bērnam, lai iekļautos sabiedrībā ir nepieciešamas sociālās prasmes, jo ikdienas dzīvē – skolā, mājās, grupās, ir nepieciešamība kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Jo labāka būs prasme veidot attiecības, jo veiksmīgāk bērns spēs sevi atvērt mācību darbam skolā.
Ir vairāki skaidrojumi par to, kas tad īsti ir sociālās prasmes. Vairums šo skaidrojumu ir radušies psiholoģisko un pedagoģisko pētījumu rezultātā.
…