Ģimene (cilvēki, ar ko dzīvo kopā).
Zanes ģimenē stāvoklis ir diezgan kritisks. Māte ir otrās grupas invalīde, tēvs alkoholiķis. Tēvs strādā gadījuma darbos, labi nopelna, taču visu nodzer. Iedzeršanas laikā mājās bieži notiek strīdi un bērniem neatbilstoši uzturēšanās apstākļi, kā rezultātā Zane kļūst nervoza un izklaidīga, nespēj koncentrēties mācībām. Arī māte mēdz dažreiz iedzert. Bieži vien bērni netiek pieskatīti, un Zane ar brāli var darīt, ko grib. Kaut gan abi ir patstāvīgi, tomēr vēlākos gados, it sevišķi Zanei, ņemot vērā viņas rakstura iezīmes ,varētu būt problēmas ar klaiņošanu, nevēlēšanos atgriezties mājās. Pozitīvais ģimenē ir tas, ka neskatoties uz iedzeršanu, bērni ir paēduši un pieklājīgi apģērbti. Savstarpējais kontakts ar vecākiem ir labs, taču , ņemot vērā vecāku zemo erudīcijas līmeni, neticību labākai dzīvei, pesimismu arī alkoholismu, bērni nesaņem nekādu morālu un psiholoģisku atbalstu. Vecāki bērniem bieži ir teikuši:” Jūs tikai labi mācaties, lai varat dzīvē kaut ko sasniegt.”, kas arī ,protams, nav peļami, taču būtu labi, ja no vecākiem tiktu saņemts lielāks atbalsts, kaut vai tajās pašās mācībās. Agrāk māte vairāk rūpējās par bērniem, taču pēc slimības iespējams, ka ieslīgusi depresijā.
Vecmāmiņa (80 g. v. ) dzīvo šajā ģimenē apmēram gadu, taču arī viņai bērnu pieskatīšanu nevar uzticēt, jo viņai ir smagi dzirdes traucējumi, bērniem grūti ar viņu kontaktēties.
…