Ievads
Sabiedrības pamatā ir veselīga un laimīga ģimene. Kaitīgo faktoru ietekmē (prenatālajā periodā, perinatālajā periodā) piedzimst bērni ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Bērni ar garīgās attīstības problēmām ir visās pasaules valstīs, viņu skaits ir liels, un tam ir tendence palielināties. Arī Latvija nav izņēmums. Šiem cilvēkiem var palīdzēt – palīdzēt iekļauties sabiedrībā, attīstīt savas prasmes un iemaņas, panākt, lai viņi veiksmīgi pielāgojas sociālajai dzīvei un kļūst patstāvīgi. Un tas ir daudzu speciālistu un sabiedrības kopumā pienākums.
Sabiedrībā mēs visi tiekam vērtēti pēc tā, ko mēs varam. Bērnam ar garīgās attīstības traucējumiem jāuzaug ar sajūtu ‘’Es esmu labs, kaut arī nevaru tik daudz’’. Veidojoties bērna priekšstatam par sevi, liela nozīme ir apkārtējās sabiedrības iejūtībai un izpratnei, kā arī apkārtējai videi.
Garīgi atpalikuši cilvēki, tāpat kā visi pārējie cilvēki, ir atšķirīgas personības, viņiem ir atšķirīgas personības, atšķirīgas vajadzības. Viņi ir individualitātes. Tāpēc, ja mēs viņus cienām, mums jāizturas pret viņiem kā pret indivīdiem. Cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem ir pilntiesīgi sabiedrības locekļi, kuri parāda sabiedrības daudzveidību un krāsainību. Nav svarīgi, cik pilnvērtīgs sabiedrības loceklis ir šis cilvēks. Par jebkuru ir jārūpējas vienlīdz labi, neņemot vērā viņa izcelšanos, tautību, veselības stāvokli un citus faktorus. Nosacīti veselajai sabiedrības daļai jārūpējas par šiem cilvēkiem, lai radītu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām cienīgus dzīves apstākļus, lai viņi varētu pilnvērtīgi dzīvot, nevis eksistēt.
Pēdējā laikā arvien vairāk sabiedrībā tiek runāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu problēmām. Paši invalīdi ir iedrošinājušies runāt skaļāk par savām problēmām, un sabiedrība viņus vairāk uzklausa.
Sava darba tēmu izvēlējos, jo tā mūsdienu sabiedrībā kļūst ar vien aktuālāka. Strādājot Sociālo pakalpojumu centrā mans ikdienas darbs saistīts ar jauniešu ar īpašām vajadzībām sociālo prasmju un iemaņu apmācīšanu.
Lai pēc iespējas labāk jaunieši ar īpašām vajadzībām spētu uzlabot savu dzīves līmeni, ļoti svarīga būtu sociālo iemaņu un prasmju apguve. Ievērojot problēmas aktualitāti, tika izvēlēta kvalifikācijas darba tēma: „Sociālo iemaņu un prasmju apguve jauniešiem ar īpašām vajadzībām, dienas centrā”.
Pētījuma mērķis: Izpētīt pamat prasmju, kā vienu no socializēšanās pamatprincipu ieviešanu dzīvē, jauniešiem ar īpašām vajadzībām dienas centrā.
Pētījuma uzdevumi:
1.Analizēt literatūru un sociālā aprūpētāja lomu sociālo iemaņu un prasmju apguvē.
2. Analizēt jauniešu ar īpašām vajadzībām sociālo prasmju un iemaņu apguves metodes.
3. Veikt iegūto datu analīzi un apstrādi.
4. Izdarīt secinājumus.
Pētījuma metodes:
1. Literatūras analīze.
2. Pašaprūpes prasmju novērošanas protokols.
3. Datu analīze.
Pētījuma bāze: Jaunieši ar īpašām vajadzībām, kas apmeklē dienas centru.
…
