6.7. „Viņpus tīksmes principa” (1920)
Ar šo darbu Freids vēlējās izklāstīt mazliet citādāku skatījumu, nekā bija devis pirms tam. Kā zinām, viņa uzskatu galvenais princips ir tas, ka cilvēka uzvedību galvenokārt nosaka baudas instinkti. Arī cilvēka psihisko attīstību viņš iedala posmos, kuri balstās uz to, kā indivīds gūst baudu. Taču darbā „Viņpus tīksmes principa” Freids cenšas no šī uzskata mazliet atkāpties. Tas notiek tādēļ, ka viņš sastopas ar cilvēkiem, kurus traumējuši notikumi Pirmajā pasaules karā. Viņi atkal un atkal par šiem notikumiem sapņo. Freids nesaprata, kā tas varētu būt izskaidrots ar viņa teorijām par baudas principu. Viņš pieņēma, ka cilvēks atkārtoti atgriežas traumatiskajā notikumā tāpēc, lai gūtu kādu kontroli pār to un iespējams tādā veidā iegūstot kādu aizsardzību, kas notikuma brīdī nav bijusi (2.).
6.8. „Kādas ilūzijas nākotne” (1927)
„Kādas ilūzijas nākotne” būtībā ir darbs par Freida uzskatu, ka reliģija var tikt salīdzināta ar neirozi, jo reliģiozitātei piemīt līdzīgas īpašības kā neirotiķiem. Freids pauž savus uzskatus par to, ka reliģija vairs nedrīkst būt noteicošā, bet gan zinātne un racionalitāte. Kaut gan šajā darbā Freids pauž ļoti subjektīvus uzskatus, tas ir viens no visvieglāk lasāmajiem viņa darbiem (2.).
SECINĀJUMI
Zigmunds Freids devis lielu ieguldījumu ne tikai sava laika sabiedrībai, bet arī mūsdienu pasaules cilvēkiem. Viņa teorijas par psihes struktūru, psihes attīstību šodien izmanto daudzās nozarēs, piemēram, medicīnā, socioloģijā, kā arī literatūrā un mākslā. Īpaši viņa uzskats par to, ka visu problēmu cēloņi parasti meklējami cilvēka bērnībā, tiek izmantots vēl šodien gan zinātnes nozarēs, gan arī mākslinieciskās nozarēs, piemēram, kinomākslā – daudzās šausmu filmās tiek ‘iepītas’ Freida teorijas par traumām cilvēku bērnībā, kas pēc tam atstāj milzīgu efektu uz viņa personību.
Freids lielā mērā arī licis pamatus mūsdienu terapijai, jo katrs terapeits šodien zina, kas ir transference un kad tai ir jāpievērš uzmanība. Turklāt katra terapeita darba pamatā ir klausīšanās un klienta emociju vērošana.
Socializācijas procesus ir pētījuši daudzi zinātnieki, taču tieši Zigmunds Freids ir atstājis vislielāko ieguldījumu ar nu jau vispārzināmo teoriju par to, ka cilvēkā ir apziņa un arī bezapziņa, kura mājo katrā indivīdā, taču neviens to nespēj apzināt. Arī viņa darbi tiek lasīti un analizēti vēl šodien.
…
