1.3 KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU ATTĪSTĪBAS VĒSTURES II POSMS LATVIJĀ
1940.- 1941. gada reforma nedeva gaidītos rezultātus, tāpēc, atkal tiek veikta zemes nacionalizācija un tā tiek piedāvāta bezzemniekiem un bijušajiem jaunsaimniekiem. Bet šoreiz zemnieki vairs nav tik lētticīgi un neiesniedz līgumus vai pat atsakās iesniegt pieprasījumus saimniecību piešķiršanai. Ir gadījumi, kad zemnieks atsakās no savas zemes, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Lūgumu neiesniegšanai bija vēl viens iemesls- bijušajiem jaunsaimniekiem trūka tehnikas ar ko apstrādāt zemi, un kāda jēga no plikas zemes, ja to, nav ar ko apstrādāt.
Zemes nacionalizācija un saimniecību sadalīšana sīksaimniecībās notika tā, lai zemnieki saražoto lauksaimniecības produkciju nevarētu pārdot, līdz ar to arī pastāvēt, un labprātīgi iestātos kolhozos. Bet tas neizdevās, jo zemnieki iztika ar zemes mazumiņu un kolhozus nepieprasīja.
Tā kā aicinājums iesaistīties kolhozos neguva atsaucību, bet tieši pretēji- sastapās ar pretestību, līdz ar to mēģinājumi to ekonomiski ietekmēt neizdevās. Padomju Savienība noteica citus līdzekļus – spaidu ceļā, par šādu līdzekļu pielietošanu nāca rīkojums no Maskavas. 1949. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja nepārprotamu vienlaidu kolektivizāciju, kaut arī lēmumā par to atklāti netika minēts.
Tika piešķirts 30 miljonus rubļu liels kredīts “kolhozu celtniecībai”. Nav šaubu, ka valdība atteicās no slēptas piespiedu stāšanās kolhozos un pārgāja uz atklātu varmācīgu vienlaidu kolektivizēšanu. Tā pamazām sāka veidoties kolhozi, bet ne jau visi bija ar mieru, un tad tika nolemts dot izšķirošo triecienu pretiniekiem un 1949. gada 25. martā uz Sibīriju tiek izsūtītas vairāk kā 10000 ģimenes. Pēc turīgāko zemnieku deportācijas Latvijā vienlaidu kolektivizācija noritēja strauji. Tātad kolhoza pretinieku izsūtīšana bija svarīgs kolektivizācijas īstenošanas faktors.
Jau 1945. gadā Latvijā sāk ieviest arī augstāko padomju lauksaimniecības formu – padomju saimniecības. Kompartijas un tās valdības iestādes bija informētas, ka zemnieku saimniecību atjaunošana ekonomiski apsteidza padomju saimniecības. Tomēr turpināja Maskavas noteiktā lielsaimniecību modeļa ieviešanu, kaut gan tas bija saimnieciski neizdevīgi.
…
