Visas sociālās zinātnes ir saistītas ar dzīves kvalitātes jautājumu. Dzīves kvalitātes pētījumu būtība skar nevis kādas īpašas dzīves jomas, bet politisko stratēģiju īstenošanas rezultātus, jo jēdziens raksturo indivīda, sociālo grupu un nāciju labklājību (Pensionāru dzīves kvalitāte…, 2010).
Ar labklājību parasti apzīmē tādus cilvēka dzīves apstākļus, kuros cilvēkam klājas labi. kur cilvēki pārtikuši, veiksmīgi, laimīgi, turīgi, kur viņiem ir veselība, drošība un citi labas dzīves nosacījumi. Labklājības sinonīmi ir laba dzīve, pārticība, turība, laimīga un veiksmīga dzīve. Labklājība ietver visu cilvēkam nepieciešamo vajadzību maksimālu un drošu apmierināšanu. Ar jēdzienu labklājība apzīmē ne tikai izdzīvošanu, bet arī kvalitāti kopumā (Pensionāru dzīves kvalitāte…, 2010).
Dzīves kvalitāte ir atkarīga no subjektīvajiem rādītājiem, dzīves pieredzes, vērtējumiem un priekšstatiem par labu dzīvi. Indivīda ideāli, cerības un viņa reālā pieredze – jo lielāka ir atšķirība starp to, ko cilvēks sagaida, un viņa reālo dzīves pieredzi, jo zemāks būs subjektīvais dzīves kvalitātes vērtējums. Profesionālajā dimensijā nozīmīgi ir sociālais statuss, materiālais nodrošinājums, izaugsme jeb karjeras iespējas. Profesionālais piepildījums kā viens no labas un laimīgas dzīves rādītājiem (Profesija un dzīves…, 2013).