Sociālie pabalsti un ētika

2.4 Imanuela Kanta filozofija
Runājot par Kanta filozofiju, jāpiemin viņa divas svarīgākās atziņas jeb divas kategoriskā imperatīva formulas. Pirmā ir universalizācijas formula, kura liek aizdomāties par to, vai es gribētu dzīvot sabiedrībā, kur arī citi rīkotos attiecīgajā situācijā tāpat. Tātad, runājot pa šo četru pabalstu ļaunprātīgu izmantošanu, jāpadomā, vai tā būtu labi, ja pilnīgi visi tā darītu? Jā, varbūt nebūtu vairs bērnu namos bāreņi, dzimstība pieaugtu, demogrāfiskais stāvoklis valstī uzlabotos, bet ekonomiskais grimtu. Tā būtu milzīga nauda, kuru no valsts budžeta nāktos izmaksāt, kas nodrošinātu to? Gadīgie nodokļu maksātāji. Un beigās tas var skart ģimeni un radus, lai tikai tavam bērnam vai audžubērnam tiktu izmaksāts pabalsts.
Otra formula varbūt tik spilgti neietekmē šo situāciju. Tā ir personālā formula, kuras galvenā doma ir izturēties pret jebkuru cilvēku ar cieņu. Te jāatgriežas pie morāles zelta likuma, jo, ja tu neizturies pret savu bērnu ar cieņu, bet izmanto viņu naudas iegūšanai, diez vai pats vēlētos, ka ar tevi tā dara.
 
Secinājumi un ieteikumi
1. Valsts sociālie pabalsti ir daudz, tādēļ daži no tiem varētu būt nevajadzīgi vai pārspīlēti.
2. Visi vienreiz izmaksājamie pabalsti, manuprāt, ir vajadzīgi, bet ir 4 regulāri izmaksājamie, kuri nav tik nepieciešami – ģimenes valsts pabalsts, atlīdzība par audžu ģimenes pienākumu pildīšanu, atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi un bērna adopcijas pabalsts.
3. Lai gan šie četri pabalsti ir ētiski pamatojami par vajadzīgiem, tomēr stiprāki ir pamatojumi pret šo pabalstu izmaksāšanu.
4. Jau pieņemtus pabalstus ir grūti samazināt vai likvidēt, jo pret to iestājas gandrīz visi, kuriem tas tiek izmaksāts.
5. Es ieteiktu atbildīgajām instancēm padomāt un izskatīt “nevajadzīgo” pabalstu izsniegšanu, kā arī cieši uzraudzīt, kā pabalsti tiek izlietoti.
 
…