Ģimene tradicionāli tiek definēta kā sociāls komplekss no to radniecības caur laulību, dzimšanu vai adoptēšanu, tie, kuri dzīvo kopā kā oficiālās sankcionētās attiecībās un ir saistīti ekonomiskā sadarbībā, sabiedriski atzītas seksuālās attiecības, vairošanās un bērnu audzināšana. Izmaiņas mūsdienu ģimeņu dzīvē, ir radusies šīs definīcijas variācija un lokāmība, kopš brīža ka ne visas ģimenes ietilpst šajos nosacījumos.
Sociologi izanalizējuši un izpētījuši ģimeņu dzīvi un nonākuši pie vairāk zinošākas definīcijas ģimenei – plaši attiecināma uz primārām cilvēku grupām – parasti radniecīgas izcelsmes, laulības vai adopcija – kas no ekonomiskas savienības kompleksa līdz rūpēm par katru pēcnācēju un vienam par otru, kas ir saistīti, lai saglabātu grupu uz visiem laikiem.
Radniecības sistēma – attiecību modelis, kas nosaka cilvēku ģimenes attiecības no vien otram. Tā mainās šausmīgi pār kultūru un atšķirīgiem laikiem. Vienā sabiedrībā laulības uzskata par individuālu savienību, bet citā sabiedrība laulību uzskatā kā alianses veidošanu starp grupām.
Radniecība ir sociālas saites – laulība, asinsradniecība, adopcija.
Piederība – cilvēks ar vai bez asinsradniecības un juridiskām saitēm, kas izjūt kopības sajūtu un vēlas sevi definēt kā ģimeni.
Poligāmija – sievietes vai vīrieša prakse, kuram ir daudzkārtīgs laulību partneris. Poligāmija parasti iesaista vienu vīrieti, kuram ir vairāk kā viena sieva.
Monogāmija – vienlaulība. Cilvēkam ir tikai viens laulātais draugs vai drudzene. Tā ir visizplatītākā laulība pasaulē. Daudzās valstīs tā nav tikai kultūra, bet pat likums. Dzīves laikā drīkst būt vairāki laulību partneri, bet vienlaicīgi nedrīkst.
Eksogāmija – praktiski atlasīts biedrs no citas grupas, lai veidotu savienību; grupas var tikt balstītas uz reliģiju, teritoriju, rases utt.
Endogāmija – praktiski izmeklēts biedrs iekš vienas grupas. …
