Katra valsts iedzīvotāja ikdienas dzīve un materiālais stāvoklis ir atšķirīgs. Viena iedzīvotāju daļa bauda tirgus ekonomikas priekšrocības, otra daļa saskaras ar tādām problēmām kā bezdarbs un nabadzība, bet trešā daļa – ar neskaidrību un nenoteiktību, kas grauj ticību nākotnei.
Ekonomisko un sociālo pārmaiņu ietekmi uz indivīda labklājību atklāj dažādi pētījumi, kuri palīdz izvērtēt sociālekonomisko situāciju valstī.
Svarīgs rādītājs ir dzimstība un mirstība. Pēdējos desmit gados vidējais paredzamais mūža ilgums jaundzimušiem vīriešiem Latvijā pastāvīgi bijis vismaz par 10 gadiem mazāks nekā jaundzimušām sievietēm. Situāciju saasina tādi nelabvēlīgi faktori kā alkoholisms un nedabiska nāve. Pēdējos piecos gados diagnoze “alkoholisms” vīriešiem izvirzīta pat 5 reizes biežāk nekā sievietēm. Savukārt nedabiskā nāvē identiskā laika periodā ik gadu miris aptuveni uz pusi vairāk vīriešu nekā sieviešu.
Jāpiebilst, ka vidējam mūža ilgumam ir arī teritoriāls raksturs, proti, laukos dzīvojošajiem abu dzimumu cilvēkiem vidējais mūža ilgums ir zemāks nekā pilsētās dzīvojošajiem. Tas ir saistīts ar to, ka lauku rajonos ir lielāka zīdaiņu mirstība, grūtāk pieejama medicīniskā palīdzība un atšķirīgām dzīvesveida īpatnībām. Dzimstības līmeni būtiski ietekmē arī abortu skaits, kas Latvijā aizvien vēl ir ļoti augsts. Tomēr salīdzinot ar 1991. gadu, tas ir samazinājies gandrīz uz pusi (1991. gadā – 44 886, 2000. gadā – 22 201)
Būtisks cilvēku labklājības celšanās priekšnosacījums ir saskaņota valsts ekonomiskā un sociālā attīstība. Cilvēka fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kā arī pārliecība par savu nākotni visspilgtāk atspoguļojas demogrāfiskajos datos. …