Bieži vien cilvēks maina grupu vai pat darba vietu tāpēc, ka viņu neapmierina statuss tajā: „Es tur nejūtos kā cilvēks!”. Daudzos gadījumos šāda „ceļošana no grupas uz grupu” ir saistīta ar tādas grupas meklējumiem, kurā cilvēks justos ērti – „kā mājās ”. Sociālajā psiholoģijā šādas grupas sauc par referentajām jeb etalongrupām (etalons – paraugs salīdzināšanai). Etalongrupas ietekmē personībai veidojas noteiktas vērtības, pārliecība, ideāli, uzskati, un uz tiem viņš balsta savu uzvedību un pašvērtējumu. Cilvēks ņem šo grupu par paraugu, cenšas uzvesties tā, kā uzvedas etalongrupas locekļi, un salīdzina sevi un citus cilvēkus ar šo etalonu. Etalongrupā cilvēks ir apmierināts ar savu statusu un vislabāk jūtas, ja viņa galvenā darbība risinās etalongrupā.
Katrs statuss izpaužas ar tam atbilstošu lomu kopumu. Loma attiecas uz jebkuru uzvedības modeli. Sociālā loma – personības statusam atbilstošs uzvedības veids noteiktā sabiedrībā. Katrs cilvēks vienlaicīgi atrodas vairākos statusos, gan arī pilda tiem atbilstošas lomas (darbinieks, students, dēls, meita, māte, tēvs, skolotājs, kaimiņš, draugs utt.). Lomas var dažādi izpausties: vienas var būt ļoti īslaicīgas – situatīvas (piemēram, uzvarētājs kāršu spēles partijā), citām ir noteikts laiks – bērns, vecāks, sieva, vīrs, bet dažas visbiežāk ilgst mūža garumā – vīrietis, sieviete.
Ja cilvēks iegūst vai uzņemas kādu lomu, tad apkārtējie gaida noteiktu uzvedību, tātad atsevišķi lomas nosacījumi ir obligāti. Studentam, piemēram, ir jāierodas uz eksāmenu, jāraksta kursa darbi, jānopelna vismaz minimālais punktu skaits. Šī „nolemtība” var būt vairāk vai mazāk stingra atkarībā no darbības rakstura. Reizēm tā var būt fiksēta oficiālos dokumentos vai arī noteikta ar paradumiem un tradīcijām. Cilvēks sociālo lomu var apzināties vai neapzināties, bet apkārtējie stingri kontrolē šīs lomas izpildes precizitāti.…
