Ievads.
Mēs dzīvojam laikā, kad informācijai ir milzīga nozīme un ietekme. Tā ir kļuvusi par preci, ko var pirkt un pārdot, ar to var manipulēt. Šīs preces patērētāji ir sabiedrība, ko ar informāciju dāsni apgādā plašsaziņas līdzekļi – televīzija, prese, radio, internets. Tomēr visspēcīgākais ietekmēšanas līdzeklis mūsdienās ir reklāma. Bet vai mēs vienmēr apzināmies, ka tas, ko redzam vai dzirdam, ir reklāma? Neapšaubāmi, reklāma tiek radīta, lai ietekmētu cilvēku domas, jūtas, tas ir, patērētāju uzvedību un emocijas, vēlēšanās un sapņus. Tikpat neapšubāmi ir arī tas, ka reklāmā tiek radīti vīrieša, sievietes, bērna, ģimenes, darbavietas un priekšnieka, atpūtas utt. ideāli un pat dzīves ideāls . Ideāli variējas atkarībā no mērķauditorijas – tie var būt pusaudži, studenti, uzņēmēji vai pensionāri utt.
Cilvēks ir būtne, kas alkst zināt. Bet, ja cilvēks ir ieguvis informāciju, tas vēl nenozīmē, ka viņš to ir sapratis. “Psiholoģijas skatpunkts attiecībā uz reklāmas darbību palīdz to labāk saprast, jo gan reklāmas veidotāji, gan tās adresēti ir cilvēki ar savām psiholoģiskajām īpatnībām. Reklāmas darbības dziļāka, psiholoģiska izpratne ir nozīmīga arī tāpēc, ka efektīva reklāma allaž ir saistīta ar radošo darbību, savukārt radīšana ir process, ko mūsos atmodina nevis zināšanas, bet saprašana.”11
Izvēlējos šādu darba tēmu, jo, manuprāt mēs dzīvojam laikmetā, kad arvien vairāk jāsāk domāt par vidi, cilvēkiem, dabu, jo laika gaitā tām diemžēl sāk zust vērtība . Cilvēks domā par savu labsajūtu, aizmirstot par to, ko mums šīs lietas nozīmē un ko mums tās dod.
Savā darbā centīšos aplūkot, kāda ir reklāmas vēsture, kāda ir starbība starp komercreklāmu un sociālo reklāmu, kas ir sociālā reklāma, kāda ir tās ietekme, nozīme. Aplūkošu anketēšanas datus saistībā ar CSDD sociālās reklāmas kampaņu, ko esmu veikusi. Sniegšu savus secinājumus.
…