Animācijas filmās esošajā sižetā pasaule ne vienmēr tiek attainota pareizi, radot nepareizu priekšstatu par pasauli. Tajās demonstrētais sižets bērnam liek domāt, ka ir labi visus sist un mocīt, jo pēc tam viss tāpat taču beidzas labi, tomēr tā nav. Ja bērns iesit kādam otram bērnam, tad viņš sāk raudāt un iespējams paliek arī zilums. Gan vienam, gan otram bērnam ir emocionāls pārdzīvojums. Starp TV ekrānos redzamo vardarbību un bērna agresivitāti pastāv nenoliedzama saistība. Tas ir kā apburtais loks. Agresivitāte rada vēlmi šādas programmas skatīties, bet tās savukārt bērnu agresiju palielina. (D.Kājiņa, I.Aunīte, 2006.g., 48.lpp)
Mūsdienu rietumu māksla maina, deformē bērna psihi. Pirmkārt runa iet par multfilmām un datorspēlēm. Ārkārtīgi spēcīgi ietekmējot bērnu fantāziju, tās dot jaunas nostādnes un uzvedības modeļus.. Agresija ir motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un kuras rezultātā tiek nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums. Atcerēsimies „Pokemonus”. Kāda tur ir galvenā darbība? Dīvainas būtnes ar kopīgu nosaukumu „pokemoni” cīnās viens ar otru – vienam otru aprijot vai cenšoties nogalināt. Kādas ir bērna izjūtas un domas skatoties šo animācijas filmu. Skaidrs ir viens, bērns sevi identificē ar varoņiem . Tādi ir mākslas produkta uztveršanas likumi. Identificējot sevi ar būtni, kura veiksmīgi sakauj citas būtnes, bērns pakāpeniski apgūst agresīvas uzvedības modeļus, kas tiek apbalvoti ar uzvaras garšu. Viņa psihē it kā izstrādājas savdabīga agresivitātes stiga, kuru minot ikdienā, viņa jūtas jau staigā savu ierasto ceļu. ("Kā kļūt par morālu kropli?"http://www.draugiem.lv/blogs/?pid=8587425)
…