Sociālās normas

Gandrīz tikpat vecs, kā filosofija, ir jautājums par tiesību būtību. Tiesības nav iedomājamas bez to pamatelementu – normas. Vārds „norma” nozīmē vispārēju noteikumu, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā. Tiesības un normas ir tādas svarīgas sociālās parādības, bez kurām nav iedomājama ne sabiedrības, ne valsts pastāvēšana. Tiesības aizsargā svarīgas pilsoņu tiesiskās vērtības. Tiesības ir mūžīgā vērtība, kur laika gaitā, pakļaujoties dažādām ietekmēm, ir attīstījusies un pilnveidojusies, kas notiek arī pašlaik. Tiesības kalpo ne vien valsts varas nodibināšanai, bet tiesiskā valstī lielā mērā arī valsts varas ierobežošanai un reducēšanai.
Jebkuras tiesību sistēmas centrālo kodolu veido vesela virkne sociālo normu. Tās nerodas pašas, tās veido cilvēki. Sociālās normas ir cilvēku gribas un rīcības rezultāts. Sociālās normas nav pašmērķis, bet gan līdzeklis noteiktu mērķu sasniegšanai. Tāpēc tām ir noteikti uzdevumi jeb funkcijas.
Sociālās normas ir ļoti efektīvs iedarbības līdzeklis uz cilvēka uzvedību, tāpēc tās tiek izmantotas normatīvās regulācijas gaitā. Sociālā norma parasti ietver sevī kaut kādu uzvedības reglamentējošu noteikumu. Visbiežāk šiem noteikumiem ir obligāts raksturs. Šie noteikumi vienādi attiecas un visiem cilvēkiem, kas pieder pie tās sabiedrības, kas ir radījusi šo normu. Šo normu obligāto raksturu cenšas garantēt sabiedrība.
Sociālās normas ir dažādas, tāpēc arī ir dažādas garantijas. Tās ir atkarīgas ne tikai no normu rakstura, bet arī no sabiedrības attīstības pakāpes, individuālās attīstības pakāpes utt.…