Katrā sabiedrībā, vai, sīkāk, grupā, pastāv sava sociālā struktūra, kas tiek veidota no sociālo pozīciju, lomu un statusu sistēmas. Sociālā struktūra ir nepieciešama, lai sabiedrībai varētu piešķirt vismaz minimālu pastāvīgumu un organizētību. Šajā darbā rakstīšu par sociālās struktūras pamatvienībām – sociālajiem statusiem un sociālajām lomām, dziļāk pievēršoties un izklāstot pieejas un jēdzienus, kas saistīti ar konkrētajām tēmām.
Jēdzienam “statuss” socioloģijā ir divas nozīmes. Makss Vēbers statusu salīdzināja ar jēdzienu “prestižs”. Tomēr lielākā daļa sociologu statusu definē kā pozīciju, ko indivīds ieņem sociālajā sistēmā. Piemēram, “vīrs” un “sieva” ir laulības sistēmas statusi, “jurists”, “advokāts”, “tiesnesis”, savukārt, ir tiesu sistēmu statusi utt. Statusa jēdziens tiek izmantots saistībā ar kādu citu statusu, un kopā šie statusi veido attiecīgo sociālo sistēmu. Statusi eksistē neatkarīgi no tā vai attiecīgajā momentā kāds indivīds sabiedrībā šo statusu pārstāv vai nē. Piemēram, statuss “kandidāts” var būt neaizņemts, ja tuvākajā laikā nav gaidāmas vēlēšanas, uz kurām kāds kandidē. …