SECINĀJUMI
Katrs no mums dzīvo pats savu dzīvi, pieņem lēmumus, izdara izvēles. Un patiesībā arī izveido savu tēlu, lomu, ko spēlēt. Bieži vien mēs maldinām paši sevi spēlējot lomu, kas nemaz neatbilst mūsu būtībai, kas faktiski nav ētiski, jo nevrama izlemt starp labo un ļauno. Mēs spēlējam neaizskaramu, valdonīgu personu, un pie sevis domājam, kāpēc citi no manis izvairās, negrib kontaktēties. Tādējādi mēs maldinām arī citus, kuri pieņem mūsu spēles noteikumus un spēlē līdzi. Šajā gadījumā viņi nevēlas veidot kontaktu un spēlēt tāda paša tipa cilvēku.
Ir arī lomas, kuras ir nepieciešams spēlēt, atbilstoši savam ieņemajamam sociālajam statusam. Šādās situācijās sabiedrībai ir konkrēts viedoklis un lietas, ko tā gaida no šīs lomas spēlētāja.
Bieži vien sociālo lomu konflikta cēlonis ir neapzināšanās par šīs lomas pienākumiem vai vieglprātīga izturēšanās pret tiem. Piemēram, bieži vien jaunie vecāki neapzinās savus pienākumus un līdz ar to bērns pieaug tā arī īsti neizprotot kāda ir viņa „bērna loma”, jo vecāki ar savu rīcību nav to iemācījuši. Līdz ar to rodas konflikti, jo vecāki, bērnam pieaugot, sāk prasīt viņa statusam atbilstošu uzvedību, bet bērns nesaprot, ka viņa loma iekļauj šādus pienākumus.
Sociālās lomas ir neatņemama sabiedrības sastāvdaļa. Tās ir pastāvējušas jau no civilizācijas sākumiem. Un mums ir nepieciešams vairāk analizēt savas apzinātās lomas un pieņemt gadījuma lomas, lai mazāk rastos konflikti un mazāk būtu jāsaskaras ar stresa situācijām.
…