Sociālās drošības sistēma Latvijā

Secinājumi
Sociālā drošība ir pasākumu kopums, kas garantē sociālu aizsardzību pret sabiedrībā atzītiem sociālas grūtības izraisošiem apstākļiem - nabadzību, vecumu, invaliditāti, bezdarbu, un citiem.
Sociālā drošība iekļauj trīs galvenās sistēmas – sociālās apdrošināšanas sistēmas, citas ienākumu uzturēšanas un sociālos pakalpojumus.
Pastāv dažāda veida sociālā apdrošināšana, kas sevī ietver personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.
Izmaksājot sociālās apdrošināšanas pabalstus tiek ievēroti strikti pamatprincipi.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir valsts iestāde, kas nodrošina, lai iedzīvotājiem tiktu sniegta un būtu pieejama informācija par sociālās apdrošināšanas iespējām un sociālajiem pakalpojumiem.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personām, kurām nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Sociālā palīdzība ir palīdzība ģimenēm krīzes apstākļos. Tā var nodrošināt palīdzību gan materiālā, gan naudas izmaksā. Sociālās palīdzības pamatprincips ir nodrošināt palīdzību ģimenēm konkrētajā brīdī.
Kopumā vērtējot sociālās drošības sistēmu Latvijā, ir jāsecina, ka pašreizējā situācija darba samaksas un sociālās palīdzības sfērā tikai daļēji atbilst Eiropas standartiem. Lai arī sociālās apdrošināšanas un palīdzības sistēma Latvijā ir izveidota, šobrīd noteiktais gan valsts, gan pašvaldību sociālo pabalstu apjoms nespēj risināt trūkumā nonākušo iedzīvotāju problēmas. 26
…