Sociālās attīstības modelēšana

Jebkuru darbību iespējams labāk veikt, ja darbības veicēja rīcībā ir pēc iespējas vairāk ziņu par darbības objektu. Attīstītajās valstīs aizvien lielāka prioritāte kļūst intelektuālais īpašums, kas nereti sastāda pat vairāk par pusi nacionālā kopprodukta. Intelektuālais īpašums ir cilvēciskā saprāta darbības rezultāts, kas spēj tik dinamiski papildināties, ka jau pēc dažiem gadiem var rasties pilnīgi jauni intelektuālā īpašuma veidi. Tā komponentus var veidot literārie darbi (zinātniskā literatūra, daiļliteratūra), mākslinieciskā darbība (fotogrāfi, televīzijas, radio pārraižu vadītāji), izgudrojumi visās cilvēka darbības sfērās, zinātniskie atklājumi, rūpniecība, informācijas, pārvaldes, tirgus, politiskās varas darbības tehnoloģijas, programmas, prognozes u.c.
Pasaules pieredze liecina, ka tad, ja kādā valstī tiek ieviestas būtiskas pārmaiņas un reformas bez iepriekšējas dažādu koncepciju izpētes, tas cerēto ieguvumu vietā var nest daudz lielāku ļaunumu. Tas ir iemesls, kāpēc nepieciešamas kolektīvi veidotas attīstības programmas.
Viena no valstīm, kas izceļas ar savas attīstības tālredzīgu plānošanu, ir Japāna. Tās pārvaldes modeļa galvenās iezīmes ir ilglaicīga programma un stratēģija, pakāpeniska inovāciju formēšanās pārvaldes kultūrā, ātra pasaules tehnoloģiju apgūšana, kultūras normu saglabāšana .
Noslēgumā jāpiebilst, ka pasaules sociālās attīstības modelēšana ir diezgan sarežģīta norise, kas prasa, lai pasaules valstis savstarpēji dalītos ar savu pieredzi, lai tādējādi ieekonomētu laiku un līdzekļus un varētu darboties daudz efektīvāk, par pamatu ņemot labi izstrādātas un jau pārbaudītas koncepcijas.

…