V.Sekspīrs komēdijā „Kā jums tīk” raksta:
„Ir milzu teātris šī pasaule
Un visi ļaudis tanī aktieri.
Tie uznāk, parādās un atkal aiziet.
Daži vienā lugā daudzas lomas tēlo.”
Cilvēks savā dzīvē kopš dzimšanas līdz nāves pēdējām minūtēm izpilda dažādas lomas (bērna, skolnieka, studenta, karavīra, tēva, ierēdņa, padotā, priekšnieka, slimnieka utt.). Cilvēkam nākas pildīt oficiāli noteiktās lomas: savu vecaku dēls/meita; šadu un tādu radu rads; šādas un tādas iestādes, organizācijas darbinieks; šā un tā padotais; šā un tā priekšnieks, kā arī neformālās lomas: šāda un tāda drauga draugs; sevišķi svarīgu lietu eksperts, padomdevejs, mierinātājs, liecinieks, šķīrējs, nelieša nelabvēlis un atmaskotājs.
Atsevišķas lomas var būt arī ar zināmām negatīvām iezīmēm, kas izpaužas pretrunīgā rīcībā vai pretsabiedriska darbībā.Indivīda var izpildīt arī amorāla rakstura lomas (likumparkāpēja, noziedznieka, notiesātā, narkomāna, alkoholiķa u.tml.).
Atsevišķos gadījumos pat sociāli pozitīvas lomas var būt uztvertas un interpretētas kā sociāli novirzītas. Sādās situācijās indivīds vērtē citus, vadoties pēc savas vērtību skalas, personīgā vai sociālās grupas viedokļa, kas var būt novirzīts.
Kur vien ir kaut vai tikai divi cilvēki no viņiem veidojas kopums, kuram ir sava iekšējā būtība – statusu un lomu sistēma. Un, lai varētu orientēties jaunā situācijā, vispirms ir janoskaidro, kādos statusos un lomās tajā piedalās indivīdi, ar kuriem mums taja „jāspēlē”.…