Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:889501
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.05.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Sociālais kapitāls    4
3.  Sociālā kapitāla izmaiņas Latvijā un Igaunijā    6
4.  Secinājumi    8
5.  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

4. Secinājumi
Analizējot iegūtos rezultātus ir novērojams, ka jautājumā par indivīda vispārējo apmierinātību ar dzīvi, Igaunijā ir vērojams mazāks pozitīvi noskaņoto respondentu skaita kritums, kā Latvijā 2009. gada pirmo pusi salīdzinot ar 2006. gada otro pusi. Latvijā šis kritums bija 11%, kamēr Igaunijā tikai 6%.
Jautājumos, kas balstījās uz uzticības novērtēšanu, Igaunijas pozitīvi sniegto atbilžu kritums ir krietni zemāks, kā Latvijas respondentu sniegtajās atbildēs. Jautājumā par uzticību valdībai, Igaunijas iedzīvotāju uzticības kritums bija tikai 15%, kamēr Latvijā tas bija 22%. Arī jautājumā par uzticību politiskajām partijām Igaunijas iedzīvotāju uzticība bija saglabājusies nemainīga, kamēr Latvijas iedzīvotāju uzticība bija kritusies par 4%.
Taču jautājumos par ekonomiskajiem faktoriem, Igaunijas iedzīvotāju atbildēs novērojams krietni vien lielāks pozitīvo atbilžu skaita kritums, salīdzinot ar Latviju. Valsts ekonomisko stāvokli par labu esam Latvijā atzina par 27% mazāk cilvēku, kamēr Igaunijā šis kritums sasniedz pat 61%. Latvijas iedzīvotāju atbildēs jautājumos par nodarbinātību pozitīvo atbilžu skaita kritums bija 25%, taču Igaunijā 52%.
Balstoties uz augstākminēto var novērot, ka kritums ir novērojams abās valstīs, taču uzticības jautājumos un vispārējā dzīves līmeņa noteikšanas jautājumos tas ir augstāks Latvijai, bet ekonomiskās situācijas noteikšanas jautājumos augstāks tas ir Igaunijai. Taču būtu jāņem vērā, ka neskatoties uz dažādo rādītāju krituma proporcijām, kopējie rādītāji Igaunijā saglabājas augstāki kā Latvijā. Līdz ar to, darba sākumā izvirzītā hipotēze: „Sociālā kapitāla kritums pēc krīzes Latvijā ir lielāks kā Igaunijā” ir apstiprinājusies.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties