Sociālais dialogs attiecas uz katru ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju. Šī projekta mērķis ir sniegt īsu ieskatu jēdziena “sociālais dialogs” izpratnē, skaidrot, kāpēc nepieciešams sociālais dialogs, ko darba devēji un darbinieki iegūst sociālās sadarbības procesā.
Projektā varēsiet iegūt informāciju par to, kāpēc sociālais dialogs ir svarīgs, kā tas attīstījās Latvijā. Šeit atradīsiet arī informāciju par to, kā sociālais dialogs noteikts darba tiesiskajās attiecībās un par kolektīvo vienošanos kā sociālā dialoga ieguvumu.
Sociālais dialogs ir ilgtermiņa process, kurā veidojas sociālekonomiskās partnerattiecības – atšķirīgu sociālo grupu (piemēram, darba devēju un darbinieku) attiecības, kuru pamatā ir kopīgs atzinums, ka tās ir savstarpēji atkarīgas. Tāpēc tām ir konstruktīvi jāsadarbojas, mērķtiecīgi mīkstinot pretrunas.
Puses, kuras iesaistās sociālajā dialogā un slēdz vienošanos, sauc par sociālajiem partneriem.
Sociālais dialogs var būt:
nacionālajā līmenī – divpusēji – starp arodbiedrību un darba devēju organizāciju;
reģionālajā līmenī – starp arodbiedrību un darba devēju vai to organizācijām;
uzņēmumu līmenī – starp darba devēju un vietējo arodbiedrību vai darbinieku pārstāvjiem;
nacionālajā līmenī – trīspusēji – starp darba devēju organizāciju, arodbiedrību un valsti (Nacionālā trīspusējā sadarbības padome).
Sociālā dialoga ieguvums ir kolektīvās vienošanās – darba koplīgums un ģenerālvienošanās.
Ir trīs līmeņu kolektīvās vienošanās:
uzņēmuma darba devēja un darbinieku arodbiedrības vai darbinieku pilnvaroto pārstāvju vienošanās – darba koplīgums,
darba devēja vai darba devēju organizācijas un darbinieku arodbiedrības vai darbinieku arodbiedrību apvienības (savienības) vienošanās reģionālajā vai nozares līmenī – darba koplīgums nozarē vai teritorijā jeb ģenerālvienošanās,
valsts, darba devēju organizācijas un darbinieku organizācijas vienošanās – ģenerālvienošanās. Eiropas Savienības izpratnē tās ir trīspusējas konsultācijas.…
