Rakstot referātu par jaunajām māmiņām izvirzīju sev galveno mērķi – noskaidrot šīs klientu grupas stāvokli Latvijā un tās perifērijā, kā arī:
Kādas organizācijas ir gatavas palīdzet un sniegt pabalstus topošajiem vecākiem.
Kā sociālais darbinieks var palīdzēt šai klientu grupai.
Ko māmiņas dara pirmsdzemdību laikā un, kas viņām viss vairāk būtu vajadzīgs.
Kur jaunās māmiņas var iet atpūsties ar saviem mazuļiem.
Statistikas dati – cik procenti māmiņu strādā, bet cik izmanto bērnu kopšanas atvaļinājumu.
Uzskatu, ka šī tēma ir aktuāla, jo tikai no šā gada 1. oktobra bērnu piedzimšanas pabalsts ir 296 lati, kas atbilst zīdaiņa pūriņa vērtībai naudas izteiksmē. Šo naudas summu saņems jebkura jaunā māmiņa, pat tad, ja viņa laikā nebūs stājusies uzskaitē pie ārsta. Zīdainim nepieciešamās lietas jāpērk par to patieso vērtību, un tai atbilst gandrīz 300 latu lielais pabalsts. Ja māti sodītu par to, ka viņa laikus nav stājusies uzskaitē, patiesībā ciestu bērns. Šo likumu apstiprināja LR Ministru kabinets 14. septembra sēdē, bet pašu projektu izstrādāja Labklājības ministrija. Ar likumu noteikts, ka pabalsts nebūs mazāks par 56 latiem, un nepārsniegs 392 latu robežu. Par dvīnīšu un trīnīšu kopšanu papildus maksās vēl piecdesmit latus par katru bērnu. Bērna kopšanas pabalstu jeb māmiņas algu maksās, kamēr mazulis būs sasniedzis gada vecumu. šī ir pirmā reize kopš neatkarības atjaunošanas, kad valsts sola pabalstīt ģimenes ar bērniem un pabalsts ir gana liels, lai sieviete atļautos nestrādāt un visu savu laiku ziedotu bērniņam. Pabalstu bija iespejams palielinat, jo dzimstiba valstī bija zemāka nekā plānots. Augstākos dzimstības rādītājus Latvija sasniedza 80. gadu vidū, kad katru gadu dzima vidēji 47 tūkstoši bērniņu. Tā brīža bērnu dzimšanas bumu demogrāfi skaidroja ar to, ka tika palielināti bērnu pabalsti.…
