Kopš dzimšanas brīža bērns pakāpeniski sāk iepazīt apkārtējo pasauli un apzināties savu vietu tajā. Bērns attīstās sabiedrībā, kas saistīta ar saskarsmes, sociālo lomu apguvi, audzināšanas stilu ietekmi, mijiedarbību un personības attīstību, tomēr neapšaubāmi sākotnējā sociālā mikrovide bērnam ir ģimene. Ģimene vienmēr ir nozīmīgākā un vajadzīgākā vide katra indivīda attīstībā. Ģimene ir katra cilvēka dzīves pamats. [ lit. Sociālais darbs ar augsta riska ģimenēm 6. lpp. ]
Sākot strādāt pie šī miniprojekta mēs teorētiski iepazināmies ar vairākām ģimenēm, kuras ir nonākušas sociālo dienestu redzeslokā. Mūsu izvēle apstājās pie ģimenes, kura nonākusi sarežģītā, bet mums šķiet labojamā situācijā, iespējams, ka veicot šīs ģimenes vispārīgu analīzi varēsim rast risinājumu dotajai problēmsituācijai.
Lūk, kāda informācija mums ir:
Ģimene – sieva Marina ( 33 gadi ), vīrs Juris ( 36 gadi ), viņu bērni – Edgars ( 15 gadi – mācās 8. klasē ) un Kristīne ( 11 gadi – mācās 2. klasē ). Marina un Juris strādā neoficiāli gaterī.
Bērnībā māte par Juri nerūpējās, tēvs mira agri, māte apprecējās otrreiz. Par Juri rūpējās viņa vecākā māsa Zina. Viņš augumā bija sīks, agri sāka smēķēt. Jura māte un patēvs regulāri lietoja alkoholu.
Arī Marinas tēvs un māte bija alkoholiķi. Marina tikko bija apprecējusies, kad viņas māte dzērumā nokrita pa daudzdzīvokļu mājas kāpnēm, pēc gūtās traumas viņa mira.
Abi jaunieši sāka dzīvot pie Jura vecākiem, sadalīja māju uz divām daļām, ierīkoja atsevišķu ieeju savā istabā. Piedzima dēls Edgars. Marina strādāja par pavāri bērnudārzā, Juris kolhozā par traktoristu. Kolhozam izjūkot abi palika bez darba.…