-
Sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | ||
1. | ĢIMENE KĀ SOCIĀLAIS INSTITŪTS UN TĀS FUNKCIJAS | |
2. | SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI | |
2.1. | SOCIĀLAIS DARBS | |
3. | SOCIĀLĀ DARBINIEKA DARBS AR ĢĪMENĒM |
Sociālais darbinieks nodrošina ģimenei sociālā gadījuma plāna izstrādi, kas regulāri tiek atjaunots. Informācijai jābūt aktuālai, precīzai, tai jābalstās uz pilnīgu novērtējumu, un tā ir rūpīgi jāpārdomā pirms gadījuma plānošanas tikšanās reizes
Ģimenes atveseļošana ir ilgstošs un mērķtiecīgs process, kur tiek piesaistīti visi nepieciešamie resursi– tie būtu: ģimene kā resurss ( ģimenes spēki , katra ģimenes locekļa zināšanas, motivācija, panākumi ...), pakalpojumu sistēmas tīkls, nauda un materiālie līdzekļi, starpprofesionāļu komandas zināšanas un prasmes, likumdošana, klienta, ģimenes tiesības, sociālā darbinieka personība, valoda, brīvprātīgie palīgi.
Ne visas ģimenes izrādīs vēlmi saņemt palīdzību. Nereti sociālam darbiniekam ir jāapbruņojas ar milzīgu pacietību un neskaitāmiem mēģinājumiem pakalpojuma saņemšanai. Sociālam darbiniekam strādājot ar ģimeni , ir jāatceras, ka ģimene ir grupa , kas jau radusies pati pirms iesaistīšanās darba procesā ar sociālo darbinieku , kā arī pēc kopēja darba procesa tās locekļi neizklīst un turpina mijiedarboties , turklāt arī pats darba process ir ģimenes dzīves turpinātājs. Lai veiksmīgāk izpētītu sociālās problēmas, tās identificētu un novērtētu, jāiepazīstas ar ģimeņu sociālās atveseļošanas metodēm: personas situācijas atspoguļojums, atbalsts un padomu došana, tiešā iejaukšanās ( intervence), attīstības atspoguļojums ( klienta izpratne par pagātnes ietekmi uz tagadni), pārfrāzēšana ( vai es jūs pareizi sapratu...)
Sociālais darbiniekam liela uzmanība jāpievērš tiesību aizsargājošai funkcijai – sniedzot konsultācijas un informējot gan vecākus, gan bērnus , gan jauniešus, ģimenes tiesību aizsardzības jomā , kā arī profilaktiskai funkcijai , veicinot preventīvo darbu ar ģimenēm bērna un ģimenes interesēs. Vecākiem tiek sniegtas zināšanas par kopienas resursiem , kā arī notiek vecāku stipro pušu mobilizēšana, nosakot mērķus un uzdevumus, kā arī izveidojot pārmaiņu plānu , noslēdzot līgumu ar ģimeni , sociālais darbinieks cenšas virzīt ģimeni uz samilzušās problēmas risinājumu. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir vecāku prasmju izkopšanas, jo kā rāda prakse, bieži vien primārais cēlonis tieši bērnu problēmu nolaidībā , ir vecāku neprasme risināt sava bērna uzvedības problēmas , arī pašiem vecākiem nav prasmes veidot savu uzvedību . Tāpēc sociālam darbiniekam ir svarīgi kopā ar vecākiem modelēt un apmācīt vecākus vadīt savu neadekvāto uzvedību, apmācīt regulēt vecāku dusmas un stresu, jo bieži šīs īpašības pavada vecāku ļaunprātīga uzvedība.
…
Cilvēces vēsturē ģimene kā sociāla grupa pastāv ļoti sen. Ģimenes mikroklimata pamat modeli veido divi pieaugušie, kas spēj apzināt dažādas situācijas un kontrolēt tās. Tas kā vecāki izturas viens pret otru , pret apkārtējiem ģimenes locekļiem, ietekmē un veido bērna attieksmi pašam pret sevi un ģimeni. Ģimene vienmēr ir nozīmīgākā un vajadzīgākā vide katra indivīda attīstībā. Ģimene veic virkni funkciju. Latvijas ģimenēm nereti galveno funkciju – audzināšanas, reproduktīvo, saimnieciski ekonomiskās - pildīšana sagādā īpašas grūtības, jo manoties valsts iekārtai, daļa Latvijas iedzīvotāju nespēj pielāgoties jaunajām ekonomiskajām attiecībām. Visbiežāk ģimeni skar bezdarbs un nabadzība. Pie zema ienākumu līmeņa cilvēkiem ir ierobežotas iespējas nodrošināt savus ģimenes locekļus ar pilnvērtīgu uzturu, apģērbu, primārās nepieciešamības pakalpojumiem. Nabadzība ir šķērslis bērnu attīstībai, izglītošanai. Ģimene nespēj veikt savas funkcijas un rodas sociālās problēmas eksistencei. Sociālās problēmas- bezdarbs, nabadzība, ģimenes nestabilitāte - pārklājoties un mijiedarbojoties viena ar otru, veido sarežģītas situācijas un problēmas. Neatrisinātas sociālās problēmas rada jaunas un padziļinās esošās problēmas. Diemžēl objektīvu apstākļu dēļ ar vien vairāk šādas ģimenes ir spiestas meklēt palīdzību, lai izdzīvotu. Visbiežāk sākotnēji cilvēki kaunas no tā, ka paši nespēj nopelnīt sev iztikai, komunālajiem maksājumiem, apģērbam. Pēc tam viņus pārņem izmisums un tad – dusmas. Ģimenē rodas nelabvēlīga vide, kas nereti pārvēršas par dzīvībai bīstamām problēmām. Sarežģītu sociālo problēmu risināšanā ģimenēm bieži ir nepieciešama palīdzība. Lai palīdzētu cilvēkiem noteikt, mazināt un risināt šīs problēmas, galvenā nozīme ir sociālajam darbam, ko veic pašvaldību sociālie darbinieki sadarbībā ar citiem sociālā darba speciālistiem un palīdzošo profesiju pārstāvjiem. Ģimenes, kuras pakļautas sociālajam riskam, vispirms nonāk sociālo darbinieku redzeslokā. Tad sākas sociālo darbinieku darbs, kas izanalizē situāciju, atrod pareizos risinājumus un iemeslus un pēc iespējas strādā ar šo ģimeni vai kādu no tā locekļiem. Latvijas valsts ir izstrādājusi likumus - Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un likumu par sociālo drošību, kā ietvaros arī sociālie darbiniek veic šo darbu, kas saistīts ar šāda veida ģimenēm, lai atrastu piemērotāko esošajai situācijai un savām vajadzībām efektīvāko risinājumu.
- Sociālā pedagoga darbs ar alkoholiķu ģimeņu bērniem kā sociālās izslēgtības riska grupu
- Sociālais darbs ar garīgi atpalikušiem bērniem
- Sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Sociālā pedagoga darbs ar alkoholiķu ģimeņu bērniem kā sociālās izslēgtības riska grupu
Referāts augstskolai48
-
Sociālais darbs ar garīgi atpalikušiem bērniem
Referāts augstskolai18
-
Resocializācijas sistēmas izveide darbam ar sociālā riska ģimenēm
Referāts augstskolai36
-
Sociālais darbs ar cilvēku tirdzniecības upuriem
Referāts augstskolai46
Novērtēts! -
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo un sadzīves vajadzību nodrošināšana un medicīniskā aprūpe
Referāts augstskolai49