Sociālā struktūra Grieķijā un dzīvesveida raksturojums

Nevienā senajā tautā nevar saskatīt tādu uzticību brīvības ideāliem un ticību cilvēka cēlumam kā grieķos. Grieķi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un neļāvās priesteru un despotu varai. Viņu domāšanas veidu var uzskatīt kā pasaulīgu un racionālu, viņi slavināja neierobežotu zinātkāri un zināšanas cienīja vairāk nekā ticību. Pašos pamatos grieķu pasaules uztvere bija materiālistiska. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka grieķu ideāli vislabāk iemiesoti arhitektūras un tēlniecības pieminekļos.
Mitoloģija mums vēsta, ka grieķu pasaules uzskatā nozīmīgu vietu ieņem moiras (likteņa lēmējas). Likteņa lēmumam nevar pretoties pat dievi. Sengrieķu mīti un literatūra rāda mums cilvēka domas attīstību un straujo progresu. Senie grieķi ir likuši pamatus visiem vēlākajiem pasaules uzskatiem.
Ļoti svarīga sengrieķu kultūras īpatnība ir demokrātija. Paši Grieķijas polisu iedzīvotāji arī bija šī valsts. Tas radīja absolūtu personīgā un sabiedriskā vienību.
Cita svarīga sengrieķu kultūras iezīme ir sacensība. Un ne tikai olimpiskās spēles, bet arī dramaturgu, tēlnieku, mūziķu sacensības. Sengrieķu kultūrā gandrīz vai vienīgais objekts ir cilvēks.
Sengrieķu skaistuma principi bija mērs, harmonija un līdzsvars. Visspilgtāk šie principi atklājās Atēnu Akropolē. Tieši tur ansambļa izjūta, harmonija un mērs ir visa pamatā.…