-
Sociālā stratifikācija
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | sociālās stratifikācijas teorijas | 4 |
1.1. | funkcionālisms | 4 |
1.2. | konfliktoloģisms | 4 |
1.3. | maksa vēbera teorija par sociālo stratifikāciju | 5 |
2. | stratifikācijas sistēmas | 7 |
3. | iedzīvotāju šķiriskā struktūra | 9 |
3.1. | augstākā šķira | 9 |
3.2. | vidusšķira | 9 |
3.3. | strādnieku šķira | 10 |
Secinājumi | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 |
Socioloģija ir zinātne par sabiedrību un tās veidojumu funkcionēšanu, attīstību, sociālajām problēmām []. Socioloģijas sākumi meklējami 19. gadsimtā kā sekas straujajām sabiedrības pārmaiņām. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālās grupas apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt.
Cilvēces vēsturē praktiski nekad nav eksistējusi sociālās vienlīdzības sabiedrība. Sociālā stratifikācija ir viena no raksturīgākajām sociālās nevienlīdzības izpausmēm, kura atspoguļo varas un materiālo resursu sadales rezultātā radušos sabiedrības noslāņošanos []. Stratifikācija skar daudzus sociālās dzīves aspektus ne tikai naudu, politiku, karjeru, ģimeni un dzīves stilu []. Stratifikācija ir konkrētu ekonomisko un sociālo nosacījumu rezultāts [].
Ko par sabiedrību liecina tās šķiriskā struktūra? Zinot sabiedrības šķirisko struktūru, vieglāk saprast, kāds šajā sabiedrībā ir spēku samērs un cik demokrātiska tā ir. Atbilstoša šķiriskā struktūra ir viens no sabiedrības demokrātiskuma priekšnosacījumiem [].
Sabiedrība ir sociālo slāņu (stratu) hierarhija. Vienam stratam piederīgos raksturo kopīgas intereses un līdzīgi dzīves standarti. Indivīds identificē sevi ar noteiktu stratu. Tiesa, dažkārt šī subjektīvā pašapzināšanās var arī novirzīties no cilvēka objektīva stāvokļa sabiedrībā, individuālajā vērtējumā to paaugstinot vai pazeminot [].
Sociālā stratifikācija skar visas mūsu dzīves jomas un bieži vien ietekmē mūsu uzvedību sabiedrībā. Pieņemot, ka zinām savu statusu un lomu sabiedrībā mūsu rīcību un mērķus nosaka piederība šim sabiedrības slānim. Cilvēkiem ir bailes nokrist zemāk nekā viņi ir pašlaik, un cilvēka dabā ir patstāvīgi tiekties pēc kaut kā augstāka. Ja vien neesam sabiedrības apakšējā slānī, kur valda zināma bezcerība par situācijas maiņu, kas bieži vien izskaidrojams ar cilvēku zināšanu trūkumu par to, kā viņi var uzlabot savu dzīves līmeni saņemot sociālās garantijas un valsts palīdzību, mūsu dzīve eksistē zināmi noteikumu, kuri jāievēro, ja esam piederīgi šiem slāņiem, jo tad cilvēkiem ir ievērojami lielākas iespējas sasniegt savus izvirzītos mērķus. Ir jāiegūst vajadzīgā izglītība, jāatrod samērā prestižs darbs un jāveido veiksmīga karjera. Sabiedrībā valda stereotipi par to, kādam cilvēkam jābūt, lai piederētu konkrētam sociālajam slānim, lai cilvēks tiktu uzskatīts par veiksmīgu. Manuprāt, Latvijā sociālā stratifikācija ir samilzusi problēma. Pēc iestāšanās Eiropas savienībā ir jūtama vēl lielāka atšķirība starp iedzīvotāju šķirām. Ņemot vērā, ka vidējā šķira nav skaitliski lielākā, tas neveicina valsts ekonomisko izaugsmi. Tāpēc ir svarīgi veicināt sabiedrības izglītošanos un sociālekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, tas ir veiksmīgas ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošanās pamats. …
viss par sociaalo stratifikaaciju, markss, veebers arii..
- Sociālā stratifikācija
- Sociālā stratifikācija
- Sociālā stratifikācija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Sociālā stratifikācija
Referāts augstskolai16
Novērtēts! -
Sociālā stratifikācija
Referāts augstskolai17
Novērtēts! -
Sociālā stratifikācija
Referāts augstskolai5
Novērtēts! -
Makss Vēbers un sociālā stratifikācija
Referāts augstskolai15
-
Ietekmējošās komunikācijas piemērs – sociālās reklāmas kampaņas no kognitīvās iesaistes teorijas aspekta
Referāts augstskolai4